Lūgts komentēt Latvijas pirmās prezidentūras norisi un sasniegtos rezultātus, Daukšts skaidroja, ka prezidentūra bija veiksmīga no Latvijas valdošās elites puses, pierādot, ka Latvija ir spējīga organizēt liela mēroga pasākumus, kas atzinīgi tiek vērtēti augstākajās ES aprindās.
"Tajā pašā laikā viens no svarīgākajiem jautājumiem, Austrumu partnerība, nesaņēma īpašu Rīgas lomu un statusu. Rīga tikai spēja sniegt tādu kā signālu, ka tai strukturāli, stratēģiski un taktiski jāmainās," skaidroja Daukšts, piebilstot, ka šī uzdevuma izpilde nu ir nodota citiem. "Protams, bija liela pretestība no Krievijas propagandas puses, taču lielus panākumus nesaskatu," atzina politologs.
"Tāpat izpalika prezidentūras devums visām dalībvalstīm," uzskata Daukšts.
Jau ziņots, ka Latvija par savas prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī konkurētspējīgākas ES veicināšanu kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
