EP grupu pārstāvjiem krasi atšķirīgi viedokļi par Latvijas prezidentūras panākumiem  (9)

Pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) uzrunas lielākās EP politiskās frakcijas, Eiropas Tautas partijas (ETP), priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers veltīja slavinošus vārdus Latvijas prezidentūrai, īpaši uzteicot lielo sieviešu īpatsvaru. Tāpat viņš brīdināja, ka Eiropai nepieciešams ieviest reformas, turklāt piemērs šajā jomā ir jāņem tieši no Latvijas, jo tā "zina, kā jādara lietas". Tomēr Vēbers, lai arī uzrunāja klātesošos par Latvijas devumu, norādīja, ka situācija Grieķijā ir satraucoša. Tāpat ETP priekšsēdētājs arī veltīja kritiskus vārdus Grieķijā notikušajam referendumam.

Tāpat atzinīgus vārdus Latvijai veltīja EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Džanni Pitella, kurš vērsa klātesošo uzmanību, ka Latvijai kompetentā un cilvēcīgā veidā izdevās nolikt priekšplānā vairākus būtiskus jautājumus, sasniedzot ievērojamus panākumus. Tomēr viņš norādīja, ka pilsoņi uztraucas par Padomēm un secinājumiem, bieži vien ambiciozajiem plāniem. Turklāt, kā norādīja Pitella, Padome nereti bremzējusi virzību, taču atbildība par to būtu jāuzņemas visiem.

"Šī bija izlēmīga prezidentūra, mēģinot panākt konstruktīvas sarunas ar Eiropu un Grieķiju. Citādi mēs saskartos ar katastrofu," sacīja Pitella, pateicoties Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram par konstruktīvo sadarbību, tajā pašā laikā aicinot darīt visu iespējamo, lai glābtu Eiropu.

Savukārt Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas prezidija loceklis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) savas grupas vārdā pateicās Straujumai par ieguldīto darbu un norādīja, ka Latvijas prezidentūra bija sekmīga, jo tai ir vairāki būtiski panākumi, tostarp vienotā tirgus un telekomunikācijas jomās. "Šie panākumi virza Eiropu jaunā virzienā," viņš sacīja. Tāpat Zīle pauda piesardzību par tā saukto Junkera plānu, norādot, ka joprojām pastāv jautājumi, kas jārisina.

Zīle gan asi kritizēja Austrumu partnerību, uzsverot, ka pēc Rīgā notikušā samita Gruzija un Ukraina ir vīlušās. "Tās ir atstātas citas valsts ietekmes zonā. Izvēloties citas prioritātes, mēs neatbalstīsim demokrātiju šajās valstīs. Latvijai ir vajadzīgs arī godīgs risinājums Grieķijas jomā," piebilda Zīle.

EP liberāļu frakcijas vadītājs Gijs Ferhofstads savā uzrunā lielākoties pieminēja tikai Grieķiju, minot vēsturiskus parāda apjomus un nepieciešamību panākt jaunas pieejas attiecīgo jautājumu risināšanā. Tikmēr Zaļo/Eiropas Brīvās alianses frakcijas vadītāja Rebeka Harmsa norādīja, ka Latvija savas prezidentūras laikā ir spējusi iedvesmot. "Lai arī ir lielas problēmas, Latvijai ir liels iedvesmas gars," norādīja Harmsa.

Skarbākos vārdus Latvijas prezidentūrai veltīja EP eiroskeptiķu grupas "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" (EFDD) pārstāvis, kurš norādīja, ka "netic savām ausīm", klausoties par Latvijas prezidentūras veikumu.

"Izskatās, ka jūs paši sevi mānāt. Esmu no Anglijas ziemeļiem, mēs sakām to, ko domājām. Latvijas prezidentūra bija nepieredzēta izgāšanās. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins turpina vadīt ES, nosaka toni Ukrainā, joprojām Vidusjūrā ir tūkstošiem migrantu. Tas nav labs rezultāts. Jūs noskatāties, kā ES sabrūk," viņš sacīja, "Es vēlos, lai Latvija vēl sešus mēnešus prezidē, tad ES tiešām sabruks," aplausu pavadīts, sacīja EFDD pārstāvis.

Tikmēr Junkers diskusijas noslēgumā norādīja, ka tie, kuri apvaino Latvijas prezidentūru, kļūdās.

"Latvija paveica izcilu darbu," aplausu pavadīts, uzsvēra Junkers. "Otrkārt, runājot par Grieķiju, EK ir apņēmības pilna panākt vienošanos. Mums ir jāsaprot, ka eirozona sastāv no 19 demokrātijām, un ir nepieciešams respektēt izvēli un gribu, ko pauž pārējās valstis. Viena demokrātija nav svarīgāka par pārējām. Tās ir tikai pļāpas, sakot, ka es visu laiku skatos tikai telefonā. Es rakstu īsziņas Grieķijas premjerministram, es daru savu darbu," piebilda EK priekšsēdētājs, kurš tika kritizēts par nepienācīgas uzmanības pievēršanu zālē notiekošajam.

Savukārt EP prezidents Martins Šulcs pateicās Straujumai par personīgo devumu un norādīja, ka mazām valstīm vadīt prezidentūru ir ļoti liels izaicinājums.

Jau ziņots, ka Latvija par savas prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī konkurētspējīgākas ES veicināšanu kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.

Trio prezidentūru 2014. gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.