steinbuka
Foto: Publicitātes foto
Lai gan Ziemassvētku gaidīšanu ierasts dēvēt par pārdomu un klusuma laiku, mēs zinām, ka īstenībā mēdz būt pavisam citādi. Pēc garajām brīvdienām atgriežoties ikdienā, izrādās, ka tēriņi dāvanām un svētku galdam izgrauzuši nepatīkamu robu bankas kontā, un janvārī neatliek nekas cits kā "savilkt jostu" (burtiskā nozīmē gan josta parasti tiek atlaista vaļīgāk, jo līdz ar budžeta disciplīnu pamatīgi cietušas arī ar mērenu uzturu saistītās apņemšanās).

Tā kā valstu politiku veido cilvēki, tām gadās līdzīgi. Tāpēc Eiropas Savienības (ES) un jo īpaši eirozonas valstis vienojušās par uzraudzības mehānismu, kam jāpasargā no tēriņu pārmērībām. Daļa no šīs uzraudzības ir Eiropas Komisijas veiktā budžeta projektu izvērtēšana, kam šogad pirmo reizi bija pakļauta arī Latvija.

Pievienojoties eirozonai, Latvija un tās iedzīvotāji ieguvuši ne tikai ar eiro lietošanu saistītās privilēģijas (piemēram, drošību par naudas stabilitāti un mazākus valūtas maiņas tēriņus), bet arī uzņēmušies saistības, kuru mērķis ir kopīgās naudas stabilitātes nodrošināšana. Šis mehānisms ir sarežģīts, taču tā mērķis pavisam skaidrs – nepieļaut krīzi, kādu eirozona piedzīvoja 2009.gadā, un kuras sekas bezdarba, nabadzības un citu problēmu veidolā mēs jūtam vēl šodien.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!