Eiropa ir bagāta prasmēm un nabadzīga resursiem. Uzņēmējdarbībā, tāpat kā dzīvē, mums vajadzētu vairāk izmantot mūsu stiprās puses un sargāt mūsu vājās puses. Tomēr pašreiz Eiropas Savienība (ES) importē sešas reizes vairāk materiālu un dabas resursu, nekā tos eksportē. Mēs patērējam atjaunojamos resursus tempā, kas ir uz pusi augstāks par to, kādā tie var tikt aizstāti.
Tas rada ārkārtēju spiedienu uz mūsu apkārtējo vidi un apdraud Eiropas rūpniecību. Aprēķināts, ka līdz 2035.gadam vidusšķirai visā pasaulē būs pieskaitāmi četri miljardi cilvēku. Nav vajadzības pēc bagātas iztēles, lai redzētu, kā tas ietekmēs dabas resursu izmantošanu, izejvielu cenas, atkritumu veidošanos un siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Jau šodien 500 kilogramu atkritumu — vidējais atkritumu daudzums, ko gadā rada katrs Eiropas iedzīvotājs — ik sekundi nonāk jūrā. Lielākoties tā ir plastmasa. Tā nav tikai vides problēma. Runa nav tikai par milzīgām izmaksām tādām nozarēm kā tūrisms un zivsaimniecība. Tas ir arī nesaimnieciskums un izšķērdība, jo atkritumus varētu izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai izmantot kā vērtīgu enerģijas avotu, šādi samazinot mūsu oglekļa dioksīda emisiju. Mūsu atkritumiem ir vērtība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!