"Tādas instrukcijas nav, jo latviešiem nav Ziemassvētku vecīša tradīciju ar senu kultūrvēsturisku jēgu. Nav arī vienotu noteikumu, kā ir pareizi. Latvijā mēs idejas aizgūstam no citu valstu tradīcijām vai izdomājam paši. Tāpēc tas, ko ģimenē izdomā kā skaistu pasaku, arī ir vispareizāk," uzskata psihoterapeite Baiba Purvlīce.
Decembra sākumā nebūt ne visās mājās top vēstules Ziemassvētku vecīšiem. Citās, izrādās, vecītis raksta vēstuli bērniem, vēl citās ģimenēs vecīša tradīcijas vispār netiek piekopta, citviet pie kamīna karājas zeķes, bet vēl kaut kur bērni ar vecākiem čakli gatavo latviešu tradicionālos puzurus.
Ir valstis un kultūras, kurās no paaudzes paaudzē bez izmaiņām tiek nodots stāsts par to, kā vecītis nolaižas pa skursteni, vai atved dāvanas ar ziemeļbriežiem. Par dažādajām Ziemassvētku apdāvināšanās tradīcijām diskutē arī portāla Calis.lv apmeklētāji.
Mēs savas tradīcijas varam veidot paši – to, ko iemācīsim bērniem, tas nākamajā paaudzē jau kļūs par ģimenes tradīciju. Pieaugušie paši var izdomāt savus stāstu, ko pastāstīt bērniem. "Jā, tās tradīcijas, ko mēs tagad piekopjam, visbiežāk ir ārējās tradīcijas, citu tautu un kultūru ieražas, bet, ja tā kopumā ir pozitīvas un labestīgas, tad tur nav nekas slikts, " domā terapeite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!