Festivālā "Eiropas Ziemassvētki" pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, izcilais dramatiskais soprāns, Latvijas Nacionālās operas soliste Liene Kinča un viens no starptautiski vispazīstamākajiem trompetes spēles meistariem Reinholds Frīdrihs 10. decembrī satiksies Rīgas Domā, lai Ziemassvētku gaidīšanas laikā klausītājiem dāvātu veldzējoša miera un garīga piepildījuma izjūtas, informē "Latvijas Koncerti".
Koncertā skanēs Johana Sebastiāna Baha, Georga Filipa Tēlemaņa, Džuzepes Verdi, Jāņa Mediņa, Aivara Kalēja mūzika. Īpašais notikums – Artura Maskata "Sonets Orfejam" pirmatskaņojums Latvijā.
Arturs Maskats "Sonetu Orfejam" rakstījis soprānam, trompetei un ērģelēm. Tas ir komponista veltījums pāragri mūžībā aizgājušā Latvijas Nacionālā baleta premjera Alekseja Avečkina piemiņai (1976-2013).
Pirmatskaņojums noticis 2013. gada 26. oktobrī Eiropas kultūras dienās Sv. Paula baznīcā Frankfurtē pie Mainas, kur to atskaņojusi Inga Kalna (soprāns), Reinholds Frīdrihs (trompete) un Iveta Apkalna (ērģeles). Darba pamatā ir Rainera Marijas Rilkes 29. sonets no dzejoļu cikla "Soneti Orfejam".
"Bahs ir ērģelnieku dienišķā maize un Bībele - ar mūzikas polifonisko vertikālo virzību, ļoti dziļu meditatīvu domāšanu un lūgšanu savā meditācijā," saka Iveta Apkalna, šajā koncertprogrammā nozīmīgu lomu atvēlot tieši Johana Sebastiāna Baha ģēnijam.
Koncertā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Fantāzijas, sauktas arī par Pièce d'orgue. Lienes Kinčas un Ivetas Apkalnas sniegumā klausīsimies Baha Magnifikāta fragmentu Quia respexit, kurā pausta vēsts: "Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu." Baha korālis Komm, süßer Tod jeb "Nāc, saldā nāve" rodams 1736. gadā izdotajā Johana Sebastiāna Baha dziesmu grāmatā.
Koncerta programmā iekļauts arī Georga Filipa Tēlemaņa Koncerts Re mažorā trompetei un ērģelēm. Vācu polifonijas skolas tradīcijas, itāļu un franču mūzikas ietekme, intelektuālisms, gleznieciskums un spožs žanriskums vienlaikus - tāds ir Tēlemanis un viņa stils.
Lūgšanas spēku ļaus izbaudīt Dezdemonas koncentrētā, gaišas paļāvības liktenim cauraustā lūgšana Ave Maria no Džuzepes Verdi operas "Otello". Varones lūpās tā klusināti izdziest gluži kā drīz lemts izdzist viņas dzīvībai.
Jānis Mediņš solodziesmu poēzijā turpinājis un attīstījis Emīla Dārziņa sirds liriku, un pierādījums tam ir arī skaistā, dvēseliskā solodziesma "Aka", kas sacerēta 1925. gadā, par pamatu ņemot poētisko un saviļņojošo Friča Bārdas dzejoli "Aka".
Viens no latviešu izcilākajiem ērģelniekiem Aivars Kalējs savu daudzpusīgo talantu labprāt izteic arī kompozīcijā. Opuss "Lūgšana", ko Iveta Apkalna atskaņos 10. decembra koncertā, sacerēts 2001. gadā.
Baroka laika Venēcijas lepnums Tomazo Albinoni (1671-1751) bijis ražīgs mūziķis. 80 gadu ilgajā mūžā par galveno izpausmes veidu viņš atzinis instrumentālo mūziku un vokālo mūziku (operas un kantātes). Šajā koncertprogrammā iekļauts Tomazo Albinoni Koncerts Fa mažorā trompetei un ērģelēm.
Iveta Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām ērģelniecēm. Virtuoza mūziķe ar nevainojamu stila izjūtu. Iveta kļuvusi par divkārtēju Vācijas ECHO Klassik balvas laureāti, taču īpaši svarīga viņai ir Latvijas Lielā mūzikas balva: "Būt novērtētam savā zemē katram māksliniekam ir ļoti būtiski...", saka mūziķe. Pašreiz Iveta kopā ar savu ģimeni dzīvo Berlīnē.
1958. gadā dzimušais Reinholds Frīdrihs trompetes spēlei pievērsies jau septiņu gadu vecumā, turpinot ģimenes tradīcijas: trompeti spēlējis gan viņa tēvs, gan brālis, kuri arī bijuši mazā Reinholda pirmie skolotāji. Pēc studijām Karlsrūes mūzikas augstskolā trompetes spēles smalkumus Frīdrihs apguvis Parīzes konservatorijā. Reinholds Frīdrihs uzstājies uz visām lielākajām pasaules skatuvēm. Līdztekus aktīvajai koncertdarbībai, talantīgais trompetists labprāt skolo arī jaunāko paaudzi: viņš ir Karlsrūes mūzikas augstskolas profesors, goda profesors Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un viesprofesors Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.
Reinholds Frīdrihs ir visai biežs mūsu ērģelnieces Ivetas Apkalnas duetu partneris; vairākus gadus abi kopā ne tikai regulāri koncertē, bet ieskaņojuši arī kopīgu albumu, kuru 2008. gada aprīlī klajā laidusi mūzikas izdevniecība Phoenix.
Izcilais latviešu dramatiskais soprāns Liene Kinča šobrīd veiksmīgi iekļāvusies starptautiskajā apritē un bauda brīvmākslinieces statusa dāvātās iespējas - ļauties radošiem izaicinājumiem. Liene Kinča ir izcila Vāgnera opermūzikas interprete, tomēr viņas repertuārs ir daudzpusīgs. Jau pagājušās sezonas nogalē Liene dziedājusi Aksiņjas lomu Dmitrija Šostakoviča operā "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" Flāmu operā Antverpenē, bet šosezon atveidojusi arī Hrizotemīdas lomu Riharda Štrausa operā "Elektra" un Susannas lomu Modesta Musorgska operā "Hovanščina" Flāmu operā Antverpenē un Ģentē.
Nākamā gada pirmajā pusē dziedātāja Freiburgā debitēs divās lielās lomās - februārī tā būs Leonora Verdi operā "Trubadūrs", bet aprīlī viņa dziedās titullomu Karla Goldmarka operā "Sābas ķēniņiene".
Plānots, ka nākamajā sezonā Kinča debitēs Elizabetes lomā Riharda Vāgnera operā "Tanheizers" Flāmu operā.
Liene Kinča bija Latvijas Nacionālās operas soliste līdz 2014. gadam, Latvijas publika viņu iepazinusi un iemīlējusi titullomās operās "Aīda", "Toska" un "Māsa Andželika"; Zīglindes lomā "Valkīrā"; Džordžetas lomā "Apmetnī", Lizas lomā "Pīķa dāmā" u.c. Liene Kinča divreiz - 2011. un 2013. gadā - ir saņēmusi Latvijas Gāzes gada balvu operai kā labākā operas soliste. 2011. gadā dziedātāja ir saņēmusi arī korporācijas Tālavija profesora Paula Saksa balvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
