Ziemassvētki tiek uzskatīti par visģimeniskākajiem svētkiem. Daudzi tic, ka tieši šajā laikā var notikt brīnumi, un jo īpaši mazi bērni. Tādēļ vecākiem ir ļoti svarīgi šo ticību veicināt, uzturēt un uzburt patiesi brīnumainus svētkus. Kāpēc? Tādēļ, lai pieaugot, vienmēr būtu skaistas atmiņas no bērnības. Ne velti daudzi pētījumi apliecinājuši, ka cilvēka dzīvi visai būtiski ietekmē tas, cik laimīga bijusi nu jau lielā cilvēka bērnība.
Protams, ka Ziemassvētki visiem bērniem asociējas ar vecīša klātbūtni, bet mājās, kad svētki tiek svinēti ģimenes lokā, itin labi var iztikt bez tā, tikai nedaudz jāpiepūlas, lai svētki nebūtu pliekani.
Vai laime maksā naudu un atkarīga no vecīša dāsnuma?
Kā portālam "Cālis.lv" norāda pasākumu organizētājs Rihards Čerkovskis, analogi kā citos svētkos, arī pirms Ziemassvētkiem īpaši sarosās tirgotāji – visi steidz pirkt dāvanas, rūpējas par svētku galdu, kāds varbūt garajās svētku brīvdienās ieplānojis doties ceļojumā ārpus valsts, "neguļ" arī pasākuma vadītāji un izklaides aģentūras, piedāvājot plašu maksas un bezmaksas pasākumu klāstu, jebkurā tirdzniecības centrā var iesēsties klēpī Ziemassvētku vecītim un pateikt savas vēlmes. Dzīvojam laikā, kad Ziemassvētku vecīti var uzaicināt pie sevis mājās, taču jāatzīst, ka patiesu prieku, brīnumu vai laimi nopirkt nevar. Skaistas bērnības atmiņas var gūt no lietām, kas patiesībā nemaksā neko.
Turklāt ļoti svarīgi ievērot, ka Ziemassvētki nav kāda konkrēta mēneša diena, tas ir tradīciju kopums, tāpēc nav jāakcentē konkrēta diena vai notikums, bet jāļauj bērnam izjust svētku sajūtu kopumu.
Ar ko sākt? Ar vēstuli vecītim
Svētki sākas ar gaidīšanas laiku, un nekas bērnu neiepriecinās vairāk par iespēju uzrakstīt vēstuli īstajam Ziemassvētku vecītim! Jums kā pieaugušajiem ir jāpaskaidro, ka vēstule jāraksta rūpīgi un pieklājīgi, jo to taču izlasīs īstais Ziemassvētku vecīts. Vēstulē ir jāapvaicājas, kā vecītim klājas, jāizstāsta kāds interesants atgadījums, kas notika ar bērnu pēdējā gada laikā un, protams, jāuzraksta, kādu dāvanu mazais vēlētos saņemt.
Bērnam tas palīdzēs veicināt iztēli un ticību brīnumiem, bet vecākiem vēstule palīdzēs atrisināt aktuālo jautājumu, ko dāvināt mazajiem, ja viss ir, jo viņš to pats vēstulē pateiks priekšā.
Mājā ienāk Ziemassvētki
Vēstuli Ziemassvētku vecītim ieteicams rakstīt ap decembra vidu, īsto eglīti jūs noteikti dekorēsiet vēlāk, bet pirmssvētku laikā noteikti kopā ar bērniem vajadzētu parūpēties par mājokļa dekorēšanu. Rotājumus varat pagatavot paši, jo svarīgs ir pats dekorēšanas process. Lai radītu vēl lieliskāku noskaņu, paklausieties Ziemassvētku dziemsas, izsmejieties, izkaujieties ar spilveniem. Dariet visu, lai jums kopā būtu jautri un šī atmosfēra, kopā ar izgreznoto mājokli, saglabāsies līdz pat Jaunajam gadam.
Cepam, cepam piparkūkas
Māja jau ir izgreznota, iespējams, jau mājās "ienākusi" eglīte, tad var ķerties klāt nākamajam procesam, kurā bērniem ļoti patīk iesaistīties – piparkūku cepšanai. Ar miltiem laikam nevajadzētu bārstīties, bet, cepot piparkūkas, saģērb savu mazo kā rūķi – pavāru. Priekšautiņš, rūķa cepure un mīklas rullis – obligātais minimums, lai mazais būtu priecīgs ķerties pie darbiem. Cepot piparkūkas, kāds no ģimenes locekļiem var palasīt kādu pasaku par Ziemassvētkiem, tādējādi smaržas un kopīgā svētku gaisotne bērnam paliks atmiņā vēl ilgi.
Lūk, arī Ziemassvētki
Čerkovskis atzīst, ka viņam kā pasākumu vadītājam liekas, ka vissbēdīgākie Ziemassvētki ir tie, kad tiek uzaicināts ciemos Ziemassvētku vecītis, kas izdala dāvanas, un ar to arī svinības pārvēršas divās komandās - bērnu komanda, kas spēlējas ar dāvanām un pieaugušo komanda, kas sēž pie galda, runājas savā starpā un mielojas ar svētku cepeti. Ko bērni no tādiem svētkiem atcerēsies - dāvanas vai ģimenisko tuvības sajūtu?
Jo lielāks Ziemassvētku svinētāju pulks, jo svētki labāk izdevušies, uzskata pasākumu vadītājs. Kupls svinētāju pulciņš rada svētku un tuvības sajūtu gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Jauki, ja bērns Ziemassvētku vakarā tuvākiem un tālākiem radiem parādītu kādu priekšnesumu. Varbūt viņam ir kāds īpašs talants? Tikai vecākiem ar bērnu par iespējamo uzstāšanos jāaprunājas iepriekš, nevis minūti pirms tam, kad pieaugušie tā izdomājuši. Ja bērns tiks sagatavots iepriekš, viņš jutīsies lepns un pagodināts, ka vecāki vēlas viņa talantus atrādīt arī citiem svētku dalībniekiem. Ja bērns regulāri uzstāsies ģimenes priekšā, viņam to vieglāk būs darīt arī citā vidē.
Spelējam teātri?
Kā lielisks Ziemassvētku vakara izklaides variants ir Ziemassvētku ludziņas iestudēšana. Nav jābūt režisoram, lai mājas apstākļos radītu sirsnīgu teātra izrādi, kurā katram būs sava loma. Galvenās lomas jādod bērniem, scenāriju var izdomāt iepriekš, bet arī improvizēt, uzticot noteicošo toni kādam no ģimenes ar oratora spējām. Viņš būs teicējs. Nu piemēram, "reiz sen senos laikos dzīvoja mazs Ziemassvētku rūķis, kas skraidīja pa savu istabu un dziedāja". Pie eglītes paradās rūķa lomas atvedotājs, - kas skraida un dzied, teicējs turpina pasaku, un aktieri vienkārši dara to, ko saka teicējs.
Arī pasākumu organizētāja un "palidzesim.lv" dibinātāja Ilze Skuja par jauki nodarbi atzīst Ziemassvētku ludziņas iestudēšanu. Uzdevums: Ziemassvētku vecītis ir atstājis ( vai nejauši aizmirsis ) savu maisu ar dažādiem priekšmetiem, kas saistās ar Ziemasvētkiems : zeķes, rotājumus, cepuri , pīrāgus , piparkūku utt. Izmantojot šos priekšmetus, visiem kopā jāizveido neliels Ziemassvētku stāstiņš. Ja ir "kupla" ģimene, var izveidot vairākas "komandas".
Pēc ludziņas laimīgām beigām vakaru sirsnīgāku padarīs kopīgu Ziemassvētku dziesmu dziedāšana, un nevienam nav jākautrējas, ka balss kādam šāda vai tāda, jo jūs esat ģimene. Pēc padziedāšanas bērniem būtu jāļauj atpūsties, varbūt pat ļaut paskatīties kādu Ziemassvētku filmu, iesaka Čerkovskis.
Protams, Ziemassvētku vecīts ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa, tikai jāizdomā, kā viņš parādīsies – varbūt šo lomu uzņemsies kāds no ģimenes locekļiem, varbūt bērnam vecīša klātbūtni var uzburt, izstāstot pasaku par vecīti, kurš dāvanas nes tikai tad, kad pārliecinājies – neviens viņu neredz. Bērnu un pārējos tad jāizsauc no istabas, bet, atgriežoties tajā, zem eglītes jau nolikts dāvanu maiss.
Skuja atzīst, ka parasti bērniem patīk, ja mamma vai tētis, vai kāds cits radinieks, vai draugs iejūtas rūķa lomā, un nedaudz, "piespēlējot", dala dāvanas, pretim prasot pantiņus vai dziesmiņas. Dāvanu sadales procesu, ja nav Ziemessvētku vecīša, var pārvērst par interesantu spēli, piemēram, dāvanu maisā atrodas dāvanas "lielākajam ģimenes dziedātājam" vai "lielākajam blēņdarim", vai "gardāko kūku meistaram".
Vēl Ziemassvētku vakarā ģimene var kopīgi liet sveces. Ja nav iespējams iegādāties parafīnu, lieliski to var darīt no vecajām svecēm.
Spēles un nodarbes visai ģimenei Ziemassvētku vakaram
Ilzes Skujas ieteikumi, kā Ziemassvētkos tikai nesēdēt pie galda un radīt jautru gaisotni visu paaudžu svētku svinētājiem:
Uzmini melodiju: skan pazīstamas Ziemassvētku dziesmas un jāmēģina atminēt no pirmajiem akordiem, kas tā ir par dziesmu.
Var rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim, kādu vēlas nākamo gadu, ko paņemt līdzi no vecā, ko atstāt. Saimnieki var saglabāt vēstules un izdalīt viesiem nākamajos Ziemassvētkos.
Burti pāros - sadalās pa pāriem, katrs pāris parāda savu vārdu pirmos burtus, izmatojot savus ķermeņus.
Vārdu spēle - sastājas aplī, pasaka savu vārdu un izdara kādu kustību; nākamais pasaka iepriekšējā vārdu, parāda kustību un saka savu vārdu un savu kustību, tā katrs nākamais atkārto iepriekšējos, pēdējam sanāk atkārtot visus .
Rindā stāties - bez runāšanas visiem dalībniekiem jāsastājas rindā pēc sava vārda pirmā burta, alfabēta secībā. Šo spēli var spēlēt arī ar aizsietām acīm. Rindā var stāties arī pēc matu krāsas ( no gaišākās uz tumšāko ), vecuma, garuma utt.
Burvju kaste - nepieciešams: kaste, kuras apakšā ir spogulis. Labāk spēlēt atsevišķā istabā. Norise: katram dalībniekam ir dota viena minūte. Dalībniekam ir jāieskatās kastē un ir jāpasaka viena jauka lieta par to cilvēku, ko viņš tur redz, proti, katram par sevi.
Izglābt pingvīnus - katram ir savs krēsls, kas ir ielikts aplī ar skatu uz ārpusi ( var izmantot papīra loksnes, avīzes ). Tiek stāstīts stāsts par pingvīniem, kas dzīvo katrs savā mājiņā. Trim pingvīniem sabrūk mājas (no apļa tiek izņemti trīs krēsli). Visiem pingvīniem jāsadzīvo tā, lai nevienam nesamirktu kājas (visiem dalībniekiem jāsatilpst uz krēsla tā, lai kājas nepieskartos zemei). Stāsts turpinās, kura laikā pakāpeniski ņem pa solam nost. Un katru reizi visi dalībnieki mēģina sakāpt uz atlikušajiem krēsliem. Spēles beigās paliek viens krēsls, taču visiem dalībniekiem tik un tā jāmēģina uz tā noturēties vismaz trīs sekundes.
Dejo - skanot mūzikai, katram jāuzraksta savs vārds gaisā ar pirkstu, ar elkoni, ar zodu... un beigās ar dibenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
