Ziemassvētku gaidīšanas laikā vecākiem neizbēgami nākas domāt par dāvanām bērniem. Nereti gadās brīži, kuros bērna izraudzītā manta nav vecākiem pa kabatai. Kā rīkoties, ja bērnam pieaugot, pieaug arī vēlme pēc dārgām dāvanām, portālam Cālis.lv skaidro Privātās alternatīvās vidusskolas dibinātāja, psiholoģijas doktore un RTU asociētā profesore Airisa Šteinberga.
Svētkos bez dāvanām neiztikt. Dažiem to iegāde izraisa patīkamu satraukumu un rada jaukas atmiņas, bet citiem dāvanu meklēšana un saņemšana šķiet apgrūtinošs pienākums. Pirms cenšamies saprast, kādēļ bērni mēdz prasīt vecākiem aizvien dārgākas dāvanas, jāpadomā, kāpēc mēs viens otru vispār apdāvinām.
Var izšķirt trīs vispārējus dāvanu dāvināšanas iemeslus:
1. Lai dāvanas saņēmējs mūs (vai kādu notikumu) atcerētos un izjustu noteiktas emocijas.
2. Lai izpildītu pienākumu pret apdāvināmo. Šai gadījumā mēs atkal domājam par noteiktām emocijām.
3. Bez jebkādiem zemtekstiem, mēs vienkārši gribam sagādāt prieku.
Sagādāt bērniem prieku būtu jābūt vecāku vienīgajai patiesajai motivācijai, dāvinot dāvanas. Diemžēl, ne vienmēr tas tā notiek. Situācija, kad bērns prasa aizvien dārgākas dāvanas, ir signāls, ka kaut kas nav īsti tā, kā vajag.
"Dārgo dāvanu" prasīšanas cēloņi var būt dažādi. Pirmkārt, ir iespējams, ka bērns nesaņem pietiekami daudz mīlestības. Tādā veidā dāvana kļūst par kompensāciju. Otrkārt, var gadīties, ka vecāki zina, ka nesniedz (vai neprot sniegt) bērnam pietiekami daudz uzmanības un mīlestības, tāpēc savu vainas izjūtu slāpē ar naudas tērēšanu, tādējādi "atpērkoties" no bērna.
Trešais iespējamais scenārijs: vecāki jau ir "pieradinājuši" bērnu pie "sālītām" precēm. Tā var būt vai nu ģimenes tradīcija, vai arī vecāki šādi cenšas parādīt, cik nozīmīgs ir apdāvinātais. Ceturtkārt, vecāki ir bijuši nekonsekventi savos izteikumos attiecībā uz iepriekšējām dāvanām – bērns tik ilgi ir centies pierunāt vecākus nopirkt kādu dārgu priekšmetu, ka vecāku "nē" ir pārvērties par "jā". Tajā brīdī bērnam "skola rokā"!
"Sālītās dāvanas" - jā vai nē
Ko darīt, kad jau esi nonācis situācijā "pirkt vai nepirkt"? Daudz ir atkarīgs no bērna vecuma. Nerakstītos noteikumus ģimenē bērns apgūst pirmajos dzīves gados. Līdz skolas vecumam jau pieredze ir pietiekama, lai prastu manipulēt ar vecāku jūtām. Tāpēc daži ieteikumi:
- Ja labi pazīsti savu bērnu, tad noteikti zināsi, kas viņam sagādās prieku. Jo runa jau nav par dāvanas cenu, bet par to, kāpēc viņam tā ir vajadzīga. Ja tiek prasīts jauns un dārgs viedtālrunis, tad, visticamāk, nevis tāpēc, ka tas saistīts ar bērna interesēm, bet tāpēc, ka tāds ir citiem vienaudžiem. Tātad – tiek pirkts statuss grupā.
- Ja tomēr esi gatavs pirkt "to pašu, ko citiem", tad to var izmantot kā audzināšanas līdzekli. Piemēram, izvirzīt noteikumus attiecībā uz noteiktas dārdzības priekšmetiem un to ieguvi ierobežot vai nu uz cenu, vai laika periodu. Īpaši labi tas darbojas pusaudžu vecumā. Tādējādi pusaudzis iemācās regulēt savas vēlmes un uzvedību. Svarīgi, lai vecāki saglabā konsekvenci. Un tieši tas ir visgrūtāk – bērni labāk nekā vecāki prot "spēlēt uz jūtām".
- Pusaudžiem un jauniešiem vislabāk dāvināt kaut ko, kas atbilst viņu interesēm. Varu iedomāties, ka būs daļa vecāku, kas teiks, ka "viņus jau interesē tikai sēdēšana internetā, spēlīšu spēlēšana un lūrēšana telefonā". Taču es aicinu nevis vispārināt, bet pavērot un aprunāties ar bērnu. Uzzināt, kādas emocijas viņš saņem, izmantojot tehnoloģijas, kādas interneta vietnes apmeklē, kādas filmas skatās, ko pārspriež ar draugiem un ko jaunu iemācījies, izmantojot internetu. Tikai tā mēs, pieaugušie, arī labāk sapratīsim savus bērnus un pratīsim piemeklēt labākās dāvanas, norāda pedagoģe.
Nav svarīgi, vai tu izvēlies pirkt vai nepirkt dārgo dāvanu, svarīgākais, ka tavs "nē" vai "jā" tiek izteikts ar cieņu pret savu bērnu un viņa vēlmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
