Ziemeļbriedis Rūdolfs visdrīzāk ir mātīte. Ko vēl mēs nezinām par 'vecīša' labāko draugu?  (2)

Skaistie dzīvnieki savvaļā mīt Arktikā, šajā laikā tur ir mežonīgs aukstums un tumsa. Šķiet neticami, ka viņi šādos apstākļos spēj izdzīvot. Ko viņi ēd un kāpēc Rūdolfs visdrīzāk ir mātīte?

Ziemeļbriežu tēviņi decembra sākumā nomet ragus, bet mātītes vasarā. Tā kā visi redzējuši Ziemassvētku vecīša kamanas, kurās iejūgti brieži ar skaistiem ragiem, nu mums visiem skaidrs, ka tās visas ir briežu dāmas.

Lai gan ziemeļbrieži nevar lidot, vismaz teorētiski ne, viņi spēj skriet ar 80 kilometru lielu ātrumu stundā. Ziemeļbriedim parasti nav arī sarkans deguns, bet īpatnējas siltummaiņas īpašības tam gan piemīt.

Kādreiz tika uzskatīts, ka ziemeļbrieži ir teju izmirstoša suga, jo Arktikā ir ļoti grūti izdzīvot, tāpēc dzīvas radības nespēj tur ilgi pastāvēt. Pēdējo 35 gadu laikā veiktie pētījumi apgāž iepriekšējos uzskatus un pierāda, ka bargajā aukstumā ziemeļbrieži lieliski var izdzīvot. Arktikas ziemā viņi vienmēr ir labi paēduši un viņu kažoks ir tik silts un biezs, ka šiem dzīvniekiem ir lielāka iespēja pārkarst, ne nosalt.

Ziemeļbriežiem katru ziemu ir biezs, silts kažoks, kuru vasarā viņi nomaina uz plānāku. Tāpēc, kad Svalbārā ir vasara, temperatūra ir apmēram mīnus viens grāds, tieši šajā laikā ziemeļbrieži var nosalt, jo, lai gan temperatūra ir siltāka kā ziemā, arī dzīvnieku kažoks ir krietni plānāks.

Ziemeļbriežiem ir īpaši veidotas nāsis, kas var izplesties un nozīmīgi palielināt nāsīm virsmu. Aukstā laikā tam ir ļoti liela nozīme gaisa sasildīšanai pirms gaiss nokļūst plaušās. Nāsis uztver izelpotā gaisa kondensātu un samitrina ieelpoto, sauso gaisu, un iespējams daļa kondensāta absorbējas asins sistēmā. Ziemassvētku vecīša palīgi evolūcijas laikā izstrādājuši dažādus neticamus risinājumus, lai cīnītos ar aukstumu, bet kā tie pacieš mūžīgo tumsu?

Kažoks nav vienīgais, kas līdz ar sezonām tiek mainīts. Arī ziemeļbriežu acīm jāpielāgojas krasi kontrastējošām sezonām - vasarai, kad trīs mēnešus spīd spilgta saule, un pārējam laikam, kad jādzīvo tumsā.

Vasarā ziemeļbriežu atstarojošā virsma aiz tīklenes ir zeltainā krāsā, gluži kā kaķim ar dzeltenām acīm, bet ziemā, tā mainās uz tumši zilu krāsu. Kad acs krāsa no gaišas nomainās uz tumšu, dzīvnieks neļauj tik daudz gaismai izkļūt no acs un palielinās vizuālā jutība.

Ja, piemēram, cilvēki redz zaļu lapu uz baltas sniega segas, tad šie dzīvnieki to pašu visdrīzāk redz kā tumši pelēku vai melnu uz balta. Spēja pielāgot sezonas izmaiņām arī savu redzi, palielina kontrastu vietā, kur kontrasts gandrīz vairs nepastāv.

Ziemassvētku nakts brīnums ir ne tikai Ziemassvētki vecītis, kurš spēj apceļot visu pasauli vien pāris stundu laikā, bet arī paši ceļa biedri vai pareizāk būtu teikt - biedrenes.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Bbc.com, Livescience.com un Allpetnews.com.