Latviešu pieļautās etiķetes kļūdas - Aijas Strautmanes padomi, ko atcerēties svētkos  (17)

"Ielūgums - tā ir instrukcija. Diemžēl mums Latvijā tā ir ārprātīga problēma, jo mums ielūgumi sākas ar dzejolīšiem, kas absolūti neko neizsaka," apgalvo Strautmane. "Jāsaprot, ka instrukcija nesākas ar pantiņiem, lai gan latviešiem tā ir raksturīga iezīme - bez vismaz dažām dzejas rindām mēs nemākam iesākt nevienu ielūgumu."

Tāpat eksperte norāda, ka ielūgums ir jāraksta vienā valodā, nevis vairākās. Etiķetes speciāliste aicina ielūgumos norādīt arī adresi, kas bieži vien tiekot aizmirsts. Tas jādara pat tad, ja vieta ir visiem zināma un populāra, piemēram, Latviešu biedrības nams.

Ielūgumos jānorāda arī apģērbs, ko viesiem ir jāvelk mugurā. "Tā ir instrukcijas beigu daļa. Tas, kas ir ielūgumā norādīts, ir arī jāvelk, jo katrs cilvēks vai kompānija, kas rīko šo pasākumu, ir izvēlējušies redzēt ļaudis ģērbtus tieši tādus, kādus to vēlas," viņa piebilst. "Ja cilvēks nevar uzvilkt tādu tērpu, kas ir norādīts, viņš šajā pasākumā neierodas, nevis velk to, kas viņam pagadās pa rokai".

Svētku laikā ģimenes iet uz dažādiem svētku pasākumiem - teātriem un koncertiem. "Vecākiem ir jāatceras, ka bērniem ir jāsēž savā vietā koncertu un pasākumu laikā kā to dara pieauguši cilvēki," norāda Strautmane. "Pirmkārt, bērniem ir jāiemācās sēdēt savā vietā, laikā un telpā. Tad, kad viņam teiks - tagad tu neskriesi apkārt pa zāli - viņš to nedarīs. Jāsaprot, ka zālē sēž arī citi cilvēki, kuri ir pirkuši biļetes par savu naudu un vēlas šo pasākumu redzēt," uzsver Strautmane.

Tāpat etiķetes speciāliste norāda uz sen zināmu faktu, ka pasākumos, kur ir ļoti daudz bērnu, klausītāji ir neapmierināti tikai tāpēc, ka neko nav dzirdējuši. "Ja mēs nevaram garantēt, ka mūsu bērns uzvedīsies tā, kā pienākas, tad bērns ir jāatstāj mājās, jo mums ir jādomā arī par pārējiem cilvēkiem, kas atrodas zālē," spriež etiķetes speciāliste.

"Tālruņos vienmēr ir skaidri un gaiši norādīts, ka tā ir īsziņa, nevis apsveikuma kartīte," uzsver Strautmane. "Ja mēs vēlamies kādu apsveikt, tad mēs piezvanām."

Tāpat jāatceras, ka nav jāapsveic pilnīgi visi cilvēki, ko mēs pazīstam. Būtisks aspekts ir atcerēties, ka, rakstot jebkuru īsziņu, ir jāparakstās, jo ne visiem ir saglabāti telefona numuri kontaktu sarakstā.

"Īsziņu atsūtīt, dzīvojot Latvijā vai Rīgā - tas pat ir pazemojoši. Tad nevar saprast, vai cilvēks to dara ķeksīša pēc, lai tikai apsveiktu svētkos," viedokli pauž Strautmane. Vienmēr jābūt arī ļoti uzmanīgiem, ja tiek sūtītas vienādas īsziņas visiem cilvēkiem, jo var gadīties arī tādas situācijas, ka šie abi cilvēki, kam tiek sūtīta viena un tā pati īsziņa, atrodas viens otram blakus.

Strautmane norāda, ka Latvijā pasākumu laikā ir radusies tāda neraksturīga lieta kā svilpšana zālē. "Jāatceras, ka svilpiens nozīmē to, ka koncerts ir ļoti sliktas kvalitātes vai arī tiek izsvilpts mākslinieks," atgādina etiķetes speciāliste. Tāpēc, ja cilvēks vēlas izrādīt savas emocijas par pasākumu, to labāk ir darīt ar plaukstām. "Tomēr ir jāatšķir sporta spēles no teātra vai kāda cita pasākuma - tās tomēr ir atšķirīgas lietas," pauž Strautmane.

"Pasākumos ir tā saucamās vakara frizūras. Tās sievietes veido tikai vienā gadījumā - ja vīrietim ir mugurā fraka. Visos citos gadījumos ir tikai ieveidoti mati, nevis vakara frizūra, " apgalvo Strautmane.

Savukārt, runājot par apģērbu, etiķetes speciāliste norāda, ka, pirmkārt, svarīgs ir laiks, kurā mēs dodamies uz pasākumu, proti, vai nu tas ir dienas vai vakara pasākums. "Vakarā mēs ģērbjamies greznāk, bet dienā esam stipri vien pieticīgāki," atgādina etiķetes speciāliste. Dāmām dienā mazāk jāsakrāsojas un nav jābūt tik greznām kā vakara pasākumos. Otrkārt, svarīga esot telpas arhitektūra, uz kurieni cilvēks dosies, piemēram, teātri vai operu. Pēc tā arī varot noprast, cik svinīgam jābūt apģērbam.

"Ja mēs esam uzaicināti uz pasākumu konkrētā laikā, vietā un telpā, tad ir jāierodas laikā, nevis vienu minūti pirms norādītā laika, jo tas pieder pasākuma organizatoriem," norāda Strautmane. Maksimums, ko cilvēks var nokavēt, ir 15 minūtes. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst pasākumā ierasties ātrāk. "Protams, tam ir izņēmumi, ja ielūgumā ir ierakstīts, ka pasākumā jāierodas no plkst.17.30 līdz 18.00," piebilst etiķetes speciāliste.

Gadījumos, kad pasākumu apmeklē ļoti daudz cilvēku, Strautmane iesaka organizēt zviedru galdu. "Pēdējā laikā latviešu ļaudis ir kļuvuši ļoti nepieklājīgi, jo ir solījuši ierasties pasākumā, bet neierodas," uzsver Strautmane. "Tad galdi izskatās nožēlojami, ar lieliem robiem." Zviedru galda princips ļaus izvairīties no nepatīkamiem skatiem, kur pasākuma laikā pie galdiņiem ir tukšas vietas. Tāpat lielākos pasākumos jāizmanto galda kartes, lai cilvēki zinātu, kur apsēsties.

"Pirmkārt, ja tas nav protokola pasākums, bet normālu ļaužu pasākums, nekad nedrīkst pieteikt - tagad persona X teiks tostu," stāsta Strautmane. Viņa atgādina, ka tostu teikšana privātos pasākumos un ballītēs notiek tad, kad to vēlas, nevis tad, kad to kāds liek darīt. Tosts nedrīkst būt ilgāks par 1-2 minūtēm, jo pārāk gari teksti ir apgrūtinoši klausītājiem. Arī Ziemassvētki nav laiks, kad teikt tostu.

"Jāatceras, ka sišana ar dakšu pa glāzi nav pieļaujama. Tādos gadījumos ir īpašs zvaniņš, vai nu arī ir jāpieceļas kājās, lai ievērotu, ka kāds vēlas ko teikt," norāda etiķetes speciāliste.

"Svinīgākos gadījumos tos parasti nogādā dažas dienas pirms pasākuma, jo ar tiem nav jādodas uz svinību vietu," stāsta Strautmane. Viņa apgalvo, ka ielūgumā būtu jānorāda - kad, kur un cikos dāvanas ir jānogādā konkrētajā adresē. Tieši ziedu un dāvanu nogādāšana palīdzēs ziediem būt nesaņurcītiem un dāvanām - būt skaistām. Tāpat jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst dāvināt dzīvniekus, jo dzīvnieku katrs pats iegādājas sev tādu, kādu viņš vēlas.