Lai arī Ziemassvētki sevi piesaka ar piparkūku smaržu, lipīgām dziesmiņām, laimes un prieka vēlējumiem, kā arī aicina uz nesteidzīgu kopā būšanu ar saviem mīļajiem, psihologi ir secinājuši, ka svētku periodā būtiski pieaug diagnosticēto depresiju skaits. Neskatoties uz vislabākajiem nodomiem, reizēm brīvdienas ģimenes lokā drīzāk rada spriedzi, nevis pārpludina ar laimes hormoniem, un prieku par gaidāmajiem svētkiem smacē pienākuma apziņa vai sarežģītās attiecības ar tuviniekiem. Kas veido šķietami priecīgo svētku ēnas pusi un kā ar to cīnīties, skaidro personības izaugsmes trenere Betija Putniņa.
Svētku laiks tiek ļoti veiksmīgi izmantots komerciālos nolūkos – masu mediji, kā arī lielāki un mazāki tirgotāji jau kopš novembra vidus to vien dara, kā uzmācīgi atgādina par sevis un savu mīļo palutināšanu. Interneta vide ir pārsātināta ar "saldām" Ziemassvētku bildēm, kurās visa ģimene draudzīgi sasēdusi ap eglīti, ar platu smaidu lūpās dala koši iesaiņotas dāvanas. Tā, pavisam nemanot, šis svētku sagaidīšanas standarts "sāk spiest uz smadzenēm" – neatbilstība ideālam rada iekšēju diskomfortu.
Kā skaidro personības izaugsmes trenere Betija Putniņa, emocionālu spiedienu pirmssvētku laikā var radīt ne tikai nepietiekami finanšu līdzekļi un apziņa, ka tiek gaidītas dāvanas, ko cilvēks, iespējams, nespēj nodrošināt, bet arī sevis salīdzināšana ar citiem, balstoties uz priekšstatu, ka citas mājas uz svētkiem spīd un laistās, piparkūkas un pīrāgi izcepti, bērni saposti, bet "es neko nepaspēju un vispār esmu slikta sieva un māte".
Reti kuram mūsdienu Ziemassvētki asociējas ar mierpilnu pārdomu laiku. Gluži pretēji – daudzi pārdzīvo milzu stresu domājot par to, kā visu paspēt: sarūpēt dāvanas, sakopt māju, paveikt visus darbus pirms svētku brīvdienām, apsveikt klientus vai darbiniekus un apmeklēt visus pasākumus, sākot ar bērnu eglītēm un beidzot ar korporatīvajām ballēm.
Tiem, kuriem izdodas apstāties un padomāt, nereti rodas vēlme pirmssvētku laiku aizpildīt ar dažnedažādām aktivitātēm, jo sastapšanās ar realitāti un ieskatīšanās sevī nebūt nav tik patīkama. Ne velti Ziemassvētku laiks ir ļoti emocionāls un iekšējo pasauli transformējošs, jo spēj "izlauzties cauri mūriem" un aizskart cilvēka sirds dziļumus. Mēs to intuitīvi jūtam, tādēļ nereti pat apzināti izvairāmies no svētku svinēšanas, jo tie padara mūs šķietami vājus un emocionālus, kā arī izceļ gaismā kādus sāpīgus ievainojumus, ko ikdienas steigā veiksmīgi izdodas apslāpēt, stāsta Betija Putniņa.
Visbeidzot, Ziemassvētkus ir raksturīgi sagaidīt ģimenes lokā. Lai arī visapkārt tiek uzburtas idilliskas ģimenes ainas, realitāte var būt gaužām atšķirīga. Daudzi jūtas atviegloti, ka ir spējuši izrauties no ģimenes un izveidot savu dzīvi, atbilstoši savām vērtībām un standartiem. Taču katra atgriešanās vecajās mājās un sastapšanās ar ģimenes locekļiem atsauc atmiņā bijušos notikumus un liek realitātē sastapties ar veciem ieradumiem, uzklausīt radu "neērtos" jautājumus un komentārus. Līdz ar to prieks par satikšanos nereti mijas ar spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem, prasot lielu izturību. Savukārt neierašanās uz ģimenes pasākumiem nereti rada vainas izjūtu.
Kā ar to cīnīties?
Tā vietā, lai ļautos sabiedrības, mediju un komersantu uzspiestajiem stereotipiem par Ziemassvētku svinēšanas standartiem, Betija Putniņa iesaka radīt savu īpašo svētku sajūtu. Padomājiet, kas jums būtu svarīgi, lai svētki sniegtu patiesu gandarījumu un piepildījumu. Ierosiniet šīs idejas īstenot arī saviem mīļajiem un tuvajiem.
Ziemassvētki ik gadu dod iemeslu apstāties un pārdomāt dzīvi, kā arī izvērtēt savas vērtības un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem - jebkurā citā laikā mums nāktos īpaši piepūlēties, lai radītu tam tik piemērotu vidi. Ja vien tam ļaujamies, Ziemassvētki patiesi var izvērsties kā ļoti kvalitatīvs laiks, kas spēj "atkausēt sirdis", izmainīt un pilnveidot cilvēku, kā arī uzlabot savstarpējās attiecības.
Ja ģimenes svētki saistās ar kārtējo izaicinājumu, Betija Putniņa iesaka izmantot šo laiku, lai kaut nedaudz vairāk sadraudzētos ar sevi un "savām saknēm", pieņemot savu ģimeni un izrādot tai godu. Pamēģiniet šogad paspert solīti uz priekšu. Vienam varoņdarbs būs pabūt ar ģimeni pāris stundas ilgāk nekā citas reizes, citam sasniegums būs spēja piezvanīt un personīgi apsveikt kādu svētkos, bet vēl kādam - sagaidīt Ziemassvētkus pie savas eglītes, atcerēties mīļos ar gaišām domām un dāvāt visiem piedošanu.