Jāsaka uzreiz – dzīvnieku patversmēs ne suņus, ne kaķus kā dāvanas neizsniedz. Četrkājaino draugu adopcijā tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, kur mīlulis dzīvos, kādi būs dzīves apstākļi, vai cilvēks spēj par viņu parūpēties un, galvenais, kam tad dzīvnieciņš tiek ņemts. Sak, aizvedīšu vecmammai, lai viņai nav tik garlaicīga ikdiena, vai paņemšu savam bērnam, lai viņš iemācās atbildību... Bieži vien šādi uzskati rodas tikai vienā pusē, kamēr otrā nav pat izskanējusi vēlme pēc četrkājainā drauga.
Turklāt nebūt nav tā, ka nonākšanai nelaimē pakļauti tikai tie dzīvnieki, kurus gādīgie vecāki paņem savām atvasēm. Arī senioriem, kuri daudzos gadījumos dzīvo vieni, rūpes par četrkājaino draugu sagādā papildu slodzi, pūles un arī izdevumus. Jau iepriekš "MansDraugs" vēstīts par to, ka patversmēs bieži vien cilvēki vēršas ar mērķi paņemt senioriem kādu kaķīti vai sunīti, ar ko kliedēt vientulību, garlaicību un ar ko nodarboties dienas laikā. Kā toreiz norādīja Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Simona Grundule, viņa rūpīgi pārliecinās par to, ka cilvēki apzinās - atbildība gulsies uz visu iesaistīto pleciem: "Ja bērni dāvina vecam cilvēkam laika kavētāju un paši darba vai ģimenes problēmu dēļ nevēlas ar šo veco cilvēku kontaktēties, es uzreiz uzdodu vairākus jautājumus. Es neatsaku, bet jautāju, kurš uzņemsies atbildību, ja vecam cilvēkam būs augsts asinsspiediens un viņš nevarēs iztīrīt kaķa kasti vai nevarēs sunīti izvest ārā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
