Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno tērēt vidēji 346 eiro  (33)

Latvijas iedzīvotāji šogad Ziemassvētku dāvanu iegādei plāno atvēlēt par deviņiem eiro mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada pētījuma datiem, kad svētku pirkumiem tika tērēti 20,4 procenti no mājsaimniecības ikmēneša budžeta. Tikmēr izdevumu apjoms ir pieaudzis mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Šajos svētkos lietuvieši dāvanām un svētku tēriņiem ir gatavi atvēlēt 30,3 procentus no mājsaimniecības ienākumiem, savukārt igauņi savus izdevumus palielinās līdz 28,66 procentiem.

Šī gada pētījuma rādītāji par izdevumiem, kādus dažādās pasaules valstīs mājsaimniecības atvēlēs Ziemassvētku pirkumiem, Latviju ierindo 15. vietā pasaulē, kamēr Lietuva atrodas otrajā, bet Igaunija trešajā vietā.

"Lai gan svētku tēriņu apjomā Latvijā šogad ir novērojams neliels kritums, mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka latvieši no Eiropas vidējā rādītāja atpaliek tikai par diviem procentiem un joprojām atrodas priekšā tādām valstīm kā Francija, Norvēģija, Nīderlande un Somija," par barometra datiem stāsta Latvijas koordinatore Evita Grundberga.

Kā liecina pētījuma rezultāti, Latvijā par Ziemassvētku dāvanām visbiežāk tiek izvēlētas rotaļlietas un spēles (22%), tām seko saldumi un delikateses (15%), kā arī sadzīves tehnika (13%). Interesanti, ka ceturtā populārākā tēriņu kategorija ir ceļojumi, kuros svētku laikā plāno doties aptuveni 11 procenti respondentu no Latvijas. Līdzīgi kā pie mums, arī lietuvieši un igauņi savus finanšu līdzekļus visbiežāk novirza rotaļlietu un spēļu iegādei, attiecīgi 17 un 22 procenti, taču otrā populārākā izmaksu kategorija ir kosmētika ar 14 procentu Lietuvā un 11 procentu statistiku Igaunijā.

Strauju popularitāti iegūstot preču tirdzniecībai internetā, šīm tendencēm labprāt seko arī Latvija. Šī gada pētījumā, lai arī sagaidāms neliels tiešsaistes pirkumu apjoma kritums, Latvijā 15,79 procenti mājsaimniecību savas dāvanas un svētku pirkumus plāno veikt tieši internetā, šajā rādītājā apsteidzot mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus (15,42%), taču nedaudz atpaliekot no lietuviešiem (19,39%).

Pasaulē pirkumu skaits internetā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir audzis par nepilniem trim procentiem un šogad tas ir mērāms 24,54 procentos, līdz ar to var secināt, ka mūsdienu sniegtās tiešsaistes iespējas arvien vairāk sāk aizstāt tradicionālos iepirkšanās paradumus.

Šī gada pētījums iezīmē būtiskas izmaiņas to valstu vidū, kurās iedzīvotāji Ziemassvētku tēriņiem plāno atvēlēt lielākos finanšu līdzekļus. Topa augšgalā šogad ir izvirzījusies Vācija, kur viena mājsaimniecība dāvanās tērēs vidēji 30,58 procentus jeb 807 eiro, nomainot iepriekšējā gada līderi Lielbritāniju, kuras rādītājos ir novērojams kritums no 38,5 procentiem uz 23,41 procentiem jeb 695 eiro. Līdzās Vācijai, Lietuvai un Igaunijai, naskākie dāvinātāji šogad atrodami Rumānijā (28,6%), Jaunzēlandē (26,61%) un Polijā (25,97%), savukārt no pirmā desmitnieka ir izkritusi pagājušā gada otrās vietas īpašniece – Slovākija.

Aptaujājot vairāk nekā 13 000 mājsaimniecību visā pasaulē, 47 procenti aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka šogad tērēs tādu pašu līdzekļu apjomu kā pērn, savukārt 37 procenti plāno samazināt savus svētku izdevumus. Aptuveni 2000 respondentu jeb 16 procenti no kopskaita šī gada svētkus sagaidīs ar lielāku vērienu, nekā 2015. gadā un svētku tēriņiem atvēlēs vairāk naudas.

"Ferratum" Ziemassvētku barometrs šogad tika veikts 20 pasaules valstīs, kopumā aptaujājot 13 261 mājsaimniecību. Pētījumā piedalījās respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, pārstāvot mājsaimniecības, kuru vidējie mēneša ienākumi lēšami no 230 līdz 6720 eiro. Vairāk par pētījumu var izlasīt šeit.