Kultūra 2012: Gada jezga  (36)

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz 10 satraucošiem notikumiem kultūras nozarē, kas vedinājuši lielu daļu sabiedrības uz nopietnām pārdomām.

2011.gada nogalē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende konkursa komisijas lēmumu, ar kuru Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatam tik virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, atlika, ņemot vērā, ka viņas rīcībā nonākusi informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām LNO.

Kamēr operas mākslinieki pauda sašutumu par Žagara neapstiprināšanu LNO vadītāja amatā un Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica bažas, ka Žagara neapstiprināšanai varētu būt politiski motīvi, lai noskaidrotu precīzus faktus par LNO finanšu stāvokli, KM uzdevumā tika uzdots veikts auditu. 

30.decembrī Jaunzeme - Grende nāca klajā ar paziņojumu, ka tomēr apsver iespēju slēgt līgumu ar līdzšinējo operas vadītāju Žagaru, bet 10. janvārī kultūras ministre parakstīja darba līgumu ar Žagaru, aicinot atjaunot LNO "finanšu veselību" ar aktīvu un konstruktīvu darbu. Līgums tika noslēgts uz vienu gadu, parakstot arī papildu vienošanos par uzdevumiem, kas teātra direktoram jāveic nākamajos trīs mēnešos.

Marta sākumā Žagars pavēstīja, ka jaunajā operas valdē sevi redz vadītāja lomā, bet, tuvojoties paredzētajai KM pasūtītā audita rezultātu paziņošanai, Žagars atklāja, ka opera visus parādus ir nomaksājusi, tomēr, lai nākamajos gados varētu sasniegt mākslinieciskās ieceres, būs nepieciešams pusmiljons latu vairāk.

Vēlāk sabiedrību pāršalca ziņa, ka valdība LNO papildus naudu šā gada darbības nodrošināšanai piešķīrusi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja opera atkārtoti prasīs naudu, tad jālemj par valdes nomaiņu.

Nedēļu vēlāk valdība operai piešķīra lielāku naudas summu, nekā tika minēts iepriekš -  650 tūkstošus latu šā gada valsts budžeta grozījumos operai piešķirti saimnieciskās darbības stabilizēšanai un tikpat liela summa operas skatuves iekārtu un tehnikas uzlabošanai.

Brīdī, kad šķita, ka operas skandāls ir norimis, LNO nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neizpratnē par KM pārstāvju sniegto skaidrojumu par operas valdes paplašināšanas mērķi, operu pielīdzinot ražošanas uzņēmumam, kura galvenais mērķis ir gūt peļņu un KM pārstāvja Edgara Puriņa izteikumiem, kuros viņš operas pārvaldīšanu salīdzinājis ar zeķu fabriku.

Vienlaikus operas pārstāvji norādīja, ka atzinīgi vērtē to, ka deputāti, izvērtējot divus LNO likuma grozījuma scenārijus, tālākai apspriešanai noraidījuši KM priekšlikumus, kas drīzāk varētu kaitēt, nevis kalpot par LNO izaugsmes pamatu.

LNO valdes paplašināšanas lieta joprojām ir Saeimas deputātu rīcībā, kuri, kā noskaidroja "Delfi Kultūra" novērš nepilnības grozījumu likumprojektā un šo lietu otrajā lasījumā Saeima skatīs ceturtdien, 13.decembrī.

Maijā Rīgas operas festivāla svētku laikā sabiedrību sasniedza ziņas par vēl vienu skandālu LNO - streiku pieteica LNO kora arodbiedrība, jo 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, LNO arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku - 34 stundas nedēļā un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu. Taču LNO kora arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka faktiski darba slodze netika samazināta, bet atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga.

Kamēr operas administrācija LNO kora streiku uzskatīja par nepamatotu un nolēma vērsties tiesā, arī operas orķestris un solisti apsvēra iespēju streikot.

Vēlāk LNO pavēstīja, ka "plānu B" Rīgas operas festivālam negatavo un 15.jūnijā Rīgas centra rajona tiesa lēma, ka LNO koristi nedrīkstēs streikot.

Janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadītājam Raivim Dzintaram (Nacionālā apvienība) jaunākās pašmāju filmas "Kolka Cool" noskatīšanās rosināja pārdomas, vai valsts finansējumu vienmēr saņem projekti, kas ir saistoši sabiedrībai.

Dzintars Saeimā kolēģiem stāstīja, ka uz "Kolka Cool" devies kopā ar sievu un bijis priecīgs, ka nav ņēmis līdzi bērnus, jo filmas laikā tās varoņi lamājušies, lietojuši alkoholu un ēduši saulespuķu sēkliņas.

Lai arī kopumā Dzintaram esot patikusi Poškus filma un viņš neesot vēlējies iejaukties mākslas procesos, tomēr, viņaprāt, ir būtiski runāt par valsts līdzekļu izlietojumu, gūstot pārliecību, ka ir atbalstīti projekti, kas ir sabiedrībai saistoši.Vēlāk gan deputāts Dzintars norādīja, ka filmu "Kolka Cool" uzskata par vienu no interesantākajiem latviešu kino mākslas paraugiem, bet viņa iepriekš paustās pārdomas tikušas nepareizi uztvertas.

Janvārī Latvijas kordiriģentu asociācija Saeimā, Ministru kabinetā, Kultūras ministrijā un Valsts prezidentam iesniedza daudzu Latvijas iedzīvotāju parakstītu vēstuli par atbalstu Dziesmu un Deju svētku kustībai, tostarp, mērķdotāciju atjaunošanai amatierkolektīvu vadītājiem, kā arī pauda bažas par to, ka 2013.gadā XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētku rīkošana ir apdraudēta.

Kā portālam "Delfi" tolaik skaidroja Latvijas kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns, neskatoties uz to, pieņemtais 2012.gada budžets neparedz iespēju atjaunot mērķdotāciju, kas apdraud iespēju organizēt XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus 2013.gadā, kordiriģentus uztrauc viedoklis, ka ik piecos gados notiekošo Dziesmu un deju svētku kulmināciju būtu iespējams pārcelt uz 2014.gadu.

Viņš uzsvēra arī, ka ne vien kordiriģenti, bet arī citu amatiermākslas kolektīvu vadītāji bažījas par to, kurš uzņemsies atbildību par to, lai Dziesmu un deju svētki notiku arī pēc 10, 20 un 40 gadiem.

Kā vēstīja Ancāns, lielākās bažas raisa tas, ka kopš 2009. gada, kad notika pirmie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, amatiermākslas kolektīvu vadītājiem par darbu vairs netiek maksāts un daži diriģenti un deju kolektīvu vadītāji, kuri strādā ar vairākiem kolektīviem, to dara vien pašu iniciatīvas dēļ par pašu līdzekļiem. 

Februārī Latvijas Kordiriģentu asociācija uz neilgu laiku atlika parakstu vākšanu par valsts mērķdotācijas atjaunošanu un deva laiku Kultūras ministrijai nākt klajā ar iespējamiem risinājumiem.

Pēc tikšanās ar kultūras ministri un pirmās dziesmu svētku koordinatoru sanāksmes parakstu vākšana par to apturēta - paši diriģenti sapratuši, ka sistēma ir nepilnīga un dažādās pašvaldībās samaksa amatierkolektīvu vadītājiem tiek aprēķināta atšķirīgi un, ka tā svārstās no nulles līdz pat 300 latiem mēnesī.

Maija beigās valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 87 000 latu piešķīra Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku procesa nodrošināšanai. Savukārt jūnijā laikraksts "Neatkarīgā Rīga Avīze" vēstīja, ka 2013. gadā gaidāmajiem XXV Dziesmu un XV Deju svētkiem papildu finansējumam meklēs ziedotājus.

Jūlijā kultūras ministre intervijā ziņu aģentūrai BNS pauda viedokli, ka Rīgā nepieciešams stadions ar 20 000 vietu deju svētku koncertiem.

Septembra vidū valdība atbalstīja valsts mērķdotācijas atjaunošanu amatierkolektīvu vadītāju darba samaksai no oktobra, atvēlot tam 491 tūkstoti latu. Šāda pati summa plānota arī 2013.gada budžetā. Kā vēstīja kultūras ministre, pie jautājuma par valsts mērķdotāciju palielināšanu pašvaldībām koru, deju kolektīvu un citu amatierkolektīvu vadītāju darba samaksai varētu atgriezties pēc 2013.gada dziesmu svētkiem, kad būs izvērtēti to rezultāti.

Martā Rīgas starptautiskā kinofestivāla "Arsenāls" rīkotāji pavēstīja, ka pēc vairāk nekā 20 gadu darbības nolēmuši pārtraukt tā rīkošanu, jo tā arī nav izdevies iegūt finanšu atbalstu no valsts festivāla sarīkošanai.

Preses paziņojumā "Arsenāla", kurš pirmoreiz notika 1986.gadā, uzraudzības padome vēstīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo pēdējo četru gadu laikā nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju.

Starptautiskā kino centra direktore Šarlote Līduma toreiz ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka gadījumā, "ja Valsts kultūrkapitāla fonds atbild, ka "Arsenāls" nav valstiski nozīmīgs pasākums, un KM savos gaiteņos ir iestrēdzinājusi gadiem eksistējušu trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, tad šīm kultūras institūcijām tas nešķiet atbalstāms pasākums. Tas jau ir ļoti vienkārši - bez naudas jau neko nevar uztaisīt".

Marta vidū kļuva zināms, ka VKKF mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi pasākumi" atbalstu nav guvis ne vien kinofestivāls "Arsenāls", bet arī tādi pasākumi kā Siguldas opermūzikas svētki, Baltijas baleta festivāls, "Spēlmaņu nakts" un "Baltijas pērle".

Mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi pasākumi" bijuši pieejami 154 tūkstoši latu no "Latvijas Valsts mežu" piešķirtā ziedojuma, kas sadalīti starp 15 projektiem, bet kopējais pieteikto projektu skaits bija 83.

Lielākā summa - 40 tūkstoši latu - piešķirta nākamgad gaidāmo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un ieskaņas koncertiem. Ar 28 tūkstošiem latu atbalstīta Latvijas ekspozīcijas realizācija 13.Venēcijas arhitektūras biennālē šogad, bet 25 tūkstoši latu atvēlēti tēlniecības kvadriennālei "Rīga 2012 - Integrācijas anatomija", bet Jāzepa Vītola 6.starptautiskajam pianistu konkursam piešķirti 10 tūkstoši latu.

Pēc paziņojuma par "Arsenāla" slēgšanu sarosījās Kultūras ministrija un ar kinofestivāla rīkotājiem vēlējusies tikties ministre. Neraugoties uz to, ka gan 2011., gan 2010.gadā VKKF atbalstījis kinofestivāla rīkošanu, 2012.gadā tas nenotika, bet septembrī kā veltījums "Arsenālam" notika kinofestivāls "FF".  

Maijā rakstnieki izteica bažas par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes izpratni par nozari un viņas atbilstību amatam, toreiz informēja literāte Nora Ikstena.

Kamēr Kultūras alianses pārstāvji gaidīja ministri uz tikšanos, Jaunzeme - Grende slimoja, bet sabiedrība un skandālā iesaistītās puses tikmēr ar viedokļiem neskopojās - par šo jezgu izteicās gan politiķi, gan literāti, gan politologi un sociologi.

Piemēram, rakstniecei Dacei Rukšānei literātu un ministres tikšanās atgādināja 1986.gada sarunu skolas direktora kabinetā, bet valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja - "ja kultūras ministrei neizdosies atrast kopīgu valodu ar nozares pārstāvjiem, tad viņai ir jāizdara secinājumi".

Vēlāk gan Kultūras Alianses pārstāvji norādīja, ka problēmai ir jābūt ļoti smagai, lai būtu vērts mainīt ministri, bet ministre saasinājušos situāciju risināja, atlaižot savus padomniekus - bijušos kultūras ministrus Intu Dālderi un Sarmīti Ēlerti.

Par spīti saasinātajām attiecībām ar nozares profesionāļiem, ministre pavēstīja, ka demisionēt neplāno, jo jūtas "apgāzta ar atbalstu" un nedaudz vēlāk atzina kļūdas komunikācijā ar kultūras nozares pārstāvjiem un aicināja veidot kopīgu memorandu, pēc kā kultūras nozares profesionāļu un Jaunzeme - Grende apņēmās sadarboties kultūrpolitikas plānošanā, bet kritiku, ko saņēma no bijušajiem padomniekiem, ministre skaidroja ar personisku aizvainojumu un bijušo padomnieku Dālderi atvainoties par nepiedienīgu rīcību.

Diriģents Māris Sirmais jūnija nogalē nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk vairs nebūs jauniešu kora "Kamēr..." mākslinieciskais vadītājs un diriģents - turpmāk kori vadīs tā otrs diriģents Jānis Liepiņš.

Sirmais vēlāk klāstīja, ka viņa aiziešanai neesot nekādu zemūdens akmeņu, norādot, ka viņam bijušas brīnišķīgas ieceres, taču vairāk laika viņš vēlas veltīt galvenajam radošajam mērķim, nevis cīnīties par eksistenci.

Strādājot ar kori "Kamēr..." Sirmais pavadījis 22 gadus un norādījis, ka vairakkārt vēlējies kaut ko mainīt un to arī izdarījis, kad parādījies jauns, varošs diriģents kā Jānis Liepiņš, kurš arī pārņēmis kora vadību.

Neilgi pēc tam Sirmais atklāja, ka saņēmis piedāvājumu sadarboties ar Spānijas nacionālo kori un atklāja, ka apgūstot svešvalodu, jo jāzina profesionālā terminoloģija. Vaicāts, vai viņš turpinās darbu Eiropā, Sirmais norādījis, ka par to spriest vēl ir pāragri, taču viņš nevarot sevi iedomāties dzīvojam un strādājam citur.

Dienu pirms tam, kad pēc vairākus gadus ilgušajām diskusijām un solījumiem Jelgavā bija paredzēts atklāt pieminekli izcilajai latviešu dziedātājai Norai Bumbierei, darba veidotājs tēlnieks Kārlis Īle pavēstīja, ka piemineklis nav pabeigts - darba pabeigšanai esot pietrūkusi apmēram diennakts laika, vēstīja portāls "Jelgavnieki.lv".

Kamēr Noras Bumbieres māsa Māra Zustrupa aicināja visus izturēties saprotoši pret notikušo, klātesošie iedzīvotāji sadalījās divās nometnēs - vieni centās izprast situāciju, bet citi notikušo dēvēja par cūcību.

Vēlāk Noras Bumbieres fonda pārstāvji izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka nevaino Īli dziedātājai domātā pieminekļa naudas izšķērdēšanā un necienīgā attieksmē.Jelgavā, skvērā aiz Jelgavas kultūras nama, sestdien, 20. oktobrī beidzot tika atklāts Norai Bumbierei veltītais piemineklis. Vēlāk to par lielisku esam intervijā portālam "Delfi" atzina arī Bumbieres bijušais vīrs un skatuves partneris Viktors Lapčenoks.

Oktobrī iedzīvotāju sūdzību dēļ uz divām nedēļām tika apturēta Kaņepes Kultūras centra (KKC), kas durvis vēra 2011.gada nogalē festivāla "Homo Novus" laikā, darbība.

KKC vadītājs Dāvis Kaņepe tolaik skaidroja, ka kultūras centra darbību apturējis, lai aktualizētu jautājumu par kārtību, kādā tiek uzlikti naudas sodi par miera traucēšanu - centrs saņēmis gan iedzīvotāju sūdzības, gan tam uzkrājušies policijas uzliktie sodu, kas nav samaksāti.

Lai pierādītu apgalvojumu, ka ne visi pārmetumi KKC par trokšņošanu ir pamatoti un ir bijis mēģinājums izspiest no centra vadītāja Dāvja Kaņepes naudu, publiskots telefonsarunas audioieraksts, kurā Kaņepe sarunājas ar kādu kaimiņu Mārtiņu.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma, kad norisinājās "trokšņošanas skandāls", KKC atsāka darbību, piedāvājot tirdziņu un vairākus koncertus, tāpat arī atcelta daļa kultūras centram noteikto sodu. 

Oktobrī kļuva zināms par vairāku pašmāju mākslinieku un galerijas "Bastejs" strīdu, kad mākslinieki Roberts Diners un Lilija Dinere pavēstīja, ka bijuši spiesti iesaistīt policiju savu darbu atgūšanā no galerijas "Bastejs".

Kad mākslinieki pēc izstādes nav atguvuši savus darbus no galerijas, viņi secinājuši, ka darbi nozagti. Ekspozīcijā tikušas izstādītas 30 līdz 40 Roberta Dinera un 11 Lilijas Dineres gleznas. 

Pēc dažām dienām Dineriem pievienojušies arī vairāki citi mākslinieki un izplatījuši paziņojumu presei, kurā pavēstījuši, ka galerijas "Bastejs" vadītāja rīkojas pretlikumīgi, ilgstoši neizmaksājot honorārus un neatdodot darbus.

Mākslinieka Aigara Bikšes (attēlā) asistente Kristiāna Kārkliņa portālam "Delfi" pastāstīja, ka no galerijas "Bastejs" darbības cietuši tādi mākslinieki kā Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Normunds Brasliņš, Lilija Dinere, Roberts Diners, Vija Zariņa, Anna Baklāne, Jana Briķe, Agate Apkalne, Kalvis Zuters, Kristīne Rubene, Reinis Virtmanis, Aivars Vīlipsons, Valdis Brože, Ingmārs Usas un citi.

Šī jezga gan nekā nav noslēgusies un galerijas pārstāvji pat oficiāli nav pauduši savu viedokli par notikušo.

Oktobra sākumā Rīgas pilsētas būvvalde pavēstīja, ka Starptautiskās tēlniecības kvadriennāles "Rīga 2012 - Integrācijas anatomija" organizatoriem provokatīvo mākslas darbu "Dāvida zvaigzne" un "Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšvēlēšanu skatuve" izvietošanai, visticamāk, nāksies meklēt citu vietu, to skaidrojot ar to, ka galvaspilsētā novembrī notiek gaismas festivāls „Staro Rīga".

Kā stāstīja Tēlniecības kvadriennāles pārstāvji, provokatīvo mākslas darbu mērķis ir rosināt sabiedriskas diskusijas par integrācijas tēmu. Vēlāk Tēlniecības kvadriennāles organizatori pauda sašutumu par to, ka Rīgas būvvalde nav devusi savu piekrišanu un saskaņojumu darbu "Dāvida zvaigze" un "Putina priekšvēlēšanu skatuve" izvietošanai Rīgas pilsētvidē.

Lai arī Tēlniecības kvadriennāles rīkotāji ar Rīgas pilsētas būvvaldi nespēja vienoties par darbu izvietošanu Rīgas centrā, jezga tika daļēji atrisināta - pretrunīgi vērtētie darbi atgriezās Tēlniecības kvadriennāles ekspozīcijā un tos varēja apskatīt Dzelzceļa vēstures muzeja telpās.

Novembrī filmu nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauda sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta attīstībai, ko bija iesniegusi Nacionālā apvienība. Jau 2012.gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma tika piešķirti 12 tūkstoši latu filmas projekta "Zīmogs sarkanā vaskā" attīstībai.

Kino ļaudis uzsvēra, ka, atbalstot kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti.

Kamēr kultūras ministre norādīja, ka viņai nav tiesību apšaubīt Saeimas lēmumu par naudas sadali filmām, kino ļaudis sarīkoja sapulci, uz kuru aicināja arī NA pārstāvi Raivi Dzintaru.Sapulcē gan nekāds kompromiss netika panākts, bet iesaistītās puses vienojās par turpmāku darbu pie kino nozares stratēģijas un diskusijām par naudas sadalījumu.