Ārzemēs: 2012. gada cilvēku un dabas izraisītās nelaimes  (8)

Milzīgais kruīzu kuģis "Costa Concordia" piektdienas, 13. janvāra vakarā uzskrēja uz zemūdens klints Tirēnu jūrā pie Džiljo salas. Triecienā pret klinti kuģa korpusā radās vairākus desmitus metru gara plaisa. Kuģī sāka strauji ieplūst ūdens, tas sasvērās uz sāna un, balstoties uz zemūdens klintīm, palika daļēji iegrimis ūdenī. 

Uz 290 metru garā kuģa atradās vairāk nekā 4200 cilvēku, no kuriem 3200 bija pasažieri. Negadījumā gāja bojā 32 cilvēki, kuru mirstīgās atliekas meklēja vēl vairākus mēnešus pēc katastrofas. Glābēju darbu apgrūtināja kuģa iekštelpās peldošie priekšmeti. Meklēšanas un glābšanas darbus vairākas reizes nācās pārtraukt kuģa korpusa nestabilitātes un slikto laika apstākļu dēļ.

Cilvēkus no kuģa evakuēja ar glābšanas laivām un helikopteriem, vairāki pasažieri ielēca ūdenī, kad kuģis sasvērās. Pēdējo dzīvo cilvēku no gūsta kuģa telpās izglāba 36 stundas pēc avārijas.

Uzreiz pēc katastrofas tika aizturēts kuģa kapteinis Frančesko Sketino, kurš bija pametis kuģi vēl pirms visu pasažieru evakuācijas. Kapteinis norādīja, ka pēc uzskriešanas klintij ir veicis sarežģītu manevru, ievedot kuģi seklākos ūdeņos un izglābjot daudz dzīvību. Tomēr Sketino izvirzīja apsūdzības cilvēku nogalināšanā, avārijas izraisīšanā un kuģa pamešanā. Turklāt kapteinis kuģi pirms avārijas bija piebraucis pārāk tuvu krastam. Drīz vien izmeklētāji konstatēja, ka pasažieru glābšana nav organizēta savlaicīgi un vēl pēc sadursmes ar klinti apkalpe aicinājusi pasažierus atgriezties kajītēs.

Neskaitot kapteini, apsūdzētas arī vairākas kuģniecības kompānijas "Costa Croicere" vadošas amatpersonas un "Costa Concordia"  apkalpes locekļi. Lietā noslēgumam tuvojas pirmstiesas izmeklēšana, bet pati tiesa varētu sākties 2013. gada sākumā.

Milzīgā kuģa nogrimšana Itālijas piekrastē radīja ekoloģiskās katastrofas draudus. Avārijas vietā pat izsludināja ārkārtas stāvokli. Vides aizstāvju grupa "Greenpeace" martā savā ekspertīzē konstatēja, ka no kuģa jūrā ieplūst ķimikālijas, bet nopietnu apdraudējumu videi nekonstatēja.

115 000 tonnu smagā kuģa izcelšanas operāciju, kas sākta jūnijā, prognozēja desmit mēnešu ilgu. No kuģa tvertnēm jau neilgi pēc avārijas sāka izsūknēt degvielu. "Costa Concordia" korpusu paredzēts maksimāli atslogot, demontējot atsevišķas klāja daļas, un aizvilkt uz krastu.

Jau janvārī uz Džiljo salu, lai apskatītu pusnogrimušo kuģi, devās liels skaits tūristu

Pavisam neilgi pirms 6. novembra ASV prezidenta vēlēšanām valsts austrumu piekrasti sasniedza spēcīgā vētra "Sendija" ("Sandy"). Orkāns savus posta darbus ar 175 kilometru stundā ātru vēju un lietusgāzēm oktobra beigās sāka Karību jūras reģionā - Haiti, Kubā, Jamaikā, Dominikānā, Bahamu salās -, laupot desmitiem cilvēku dzīvības, postot mājokļus un sējumus, un izraisot plūdus.

"Sendijai" nopietni sāka gatavoties ASV piekrastes teritorijās, tai skaitā Ņujorkā. Prognozes liecināja, ka spēcīgā vētra nesīs līdzi lietavas un izraisīs rekordlielus plūdus. No piekrastes zonām sāka cilvēku evakuāciju. Ņujorkā apturēja pilsētas sabiedriskā transporta satiksmi un avioreisus.

Bailēs no vētras daudzi iedzīvotāji pameta savas mājvietas piekrastes teritorijās. "Sendija" ASV piekrasti sasniedza 29. oktobrī, izraisot plūdus un laupot dzīvības. Augstais ūdens līmenis pārrāva aizsargdambi Ņūdžersijas štatā. Par spīti lietum un plūdiem Kvīnsas rajonā Ņujorkā milzu ugunsgrēkā nodega 50 ēkas.

Dažās vētras plosīšanās dienās ASV gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Iedzīvotāji cieta no krītošiem kokiem, vairāki mira no elektrotraumām ūdenī noplūdušas strāvas dēļ, vēl citi gāja bojā noslīkstot.

Novembra pirmajās dienās ASV sāka atgūties no vētras postījumiem, tomēr vēl miljoniem patērētāju bija bez elektrības, bet desmitiem tūkstoši ņujorkiešu bija palikuši bez pajumtes, situāciju sarežģīja aukstāka laika iestāšanās. Papildus grūtības iedzīvotājiem Ņujorkā un Ņūdzersijas štatā radīja degvielas trūkums. Ņujorkas pilsētā pat sāka normēt tās iegādi.

"Sendijas" radītie zaudējumi ir mērāmi miljardos. Decembrī ASV prezidents Baraks Obama lūdza parlamentam 60,4 miljardus dolāru (32,56 miljardi latu) postījumu novēršanai. Vētras laikā prezidents uz dažām dienām pārtrauca savu priekšvēlēšanu kampaņu, lai apmeklētu cietušos reģionus. "Sendijas" seku dēļ atcēla ceturtajā novembrī paredzēto Ņujorkas maratonu. 

2012. gada pirmā mēneša noslēgumā lielu daļu Eiropas piemeklēja bargākais sals pēdējo gadu laikā, daudzās vietās termometra stabiņš noslīdēja zem -30 grādu atzīmes.

Spelgonī, kurš turpinājās nedēļām ilgi, mira vairāk nekā 600 cilvēku. Visvairāk bojāgājušo bija Ukrainā un Polijā.

Sen nepieredzētā aukstuma dēļ Beļģijas galvaspilsētā Briselē atslēdza ūdens padevi slavenajai bronzas strūklakai "Čurājošais puisēns", bet Nīderlandē pirmo reizi 15 gados aizsala kanāli, un iedzīvotāji varēja baudīt slidošanas priekus. Kanāli aizsala arī Parīzē un Venēcijā.

Zemākā temperatūra meteoroloģisko novērojumu vēsturē tika fiksēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos. Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā meteorologi fiksēja vairāk nekā 26 grādu salu, bet Astrahaņā spelgonis pārsniedza -33 grādus. Dagestānā cilvēkiem nācās glābt pelikānus, kuru apdzīvotie ūdeņi Kaspijas jūrā bija aizsaluši.

Līdz ar salu Eiropā netrūka arī sniega un tas pirmo reizi kopš 2010. gada uzsniga arī Romā. Pēc februāra sākuma sniegputeņa Itālijas galvaspilsētu pārklāja pat 50 centimetru bieza sniega sega. Pilsēta bija gandrīz paralizēta - nekursēja sabiedriskais transports, bija slēgtas skolas, valsts iestādes un arhitektūras pieminekļi, to skaitā arī Kolizejs, kam skarbo laika apstākļu ietekmē nogruva vairāki fragmenti.

Sniegs februārī radīja traucējumus Eiropas gaisa satiksmē. Daudzās vietās lielā sniega daudzuma dēļ no ārpasaules bija izolēti cilvēki. Serbijas kalnainajos apgabalos iesprostoti bija aptuveni 100 000 cilvēku, desmitiem tūkstoši atradās sniega gūstā Rumānijā. 

Postoša ugunsnelaime naktī uz 15. februāri notika kādā cietumā Hondurasā. Liesmas laupīja 360 cilvēku dzīvības.

Daudzi Komajagvas pilsētas cietuma traģēdijas upuri sadega vai nosmaka iesprostoti savās kamerās, jo ugunsdzēsējiem nebija atslēgas telpu atvēršanai, bet atbildīgais sargs nav bijis atrodams. Vairākiem ieslodzītajiem izdevās izglābties, izlaužoties uz ēkas jumta un nolecot no tā. Cietumā pavisam atradušies vairāk nekā 800 ieslodzīto. Ugunsnelaimi izdevās ierobežot trīs stundās.

Sākotnēji izmeklētāji izvirzīja divas versijas par ugunsgrēka iemesliem. Vai nu cietumnieki aizdedzinājuši matraci, vai arī ir radies īssavienojums elektroinstalācijā. Amatpersonas noraidīja medijos izskanējušās ziņas, ka pirms tam cietumā noticis dumpis. Tāpat noraidīja versiju, ka ugunsgrēks izraisīts ar degvielu.

Vēlāk izmeklētāji norādīja, ka nelaime visdrīzāk sākusies nejauši - kāds ieslodzītais esot aizmidzis smēķējot gultā, ar nokritušo cigareti izraisot ugunsgrēku.

Drīz vien pēc nelaimes sākšanās pie cietuma pulcējās simtiem ieslodzīto radinieku. Vēlāk piederīgie vēlējās saņemt savu tuvinieku mirstīgās atliekas, pastāvīgi uzturoties pie morga, bet ķermeņu atdošana kavējās, jo daudzi upuri bija sadeguši līdz nepazīšanai un bija nepieciešams veikt DNS analīzes. Sērojošie tuvinieki uz brīdi ielauzās morgā.

Pēc traģiskā ugunsgrēka Hondurasas prezidents Porfirio Lobo uz laiku atcēla no amatiem vairākas amatpersonas, tostarp valsts labošanas iestāžu dienesta vadītāju un Komajagvas cietuma priekšnieku.

Hondurasas cietumi ir pārpildīti un dzīves apstākļi tajos ir zemā līmenī. 24 valsts ieslodzījuma vietas ir paredzētas astoņiem tūkstošiem cilvēku, bet tajās atrodas jau vairāk nekā 12 tūkstoši cietumnieku.

Martā spēcīgu sprādzienu sērija nograndēja kara bāzes munīcijas noliktavā Kongo galvaspilsētā Brazavilā. Bojā gāja vismaz 300 cilvēku, bet aptuveni 1500 tika ievainoti. Nelaime notikusi ugunsgrēka dēļ, ko izraisīja īssavienojums.

Spēcīgos sprādzienus varējis dzirdēt vairāku kilometru rādiusā un Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētā Kinšasā. Vairākām mājām noliktavas tuvumā izbiruši stikli un bojāti jumti. Sprāgstošie lādiņi lidoja uz visām pusēm, ievainojot un nogalinot tuvumā mītošos iedzīvotājus. Glābšanas darbus apgrūtināja bīstamība - munīcijas sprāgšanas dēļ nelaimes vietai nevarēja pietuvoties.

Pēc traģiskā negadījuma Kongo valdība nolēma pārcelt visas armijas daļas ārpus pilsētas. 

Traģiska autobusa avārija 13. marta vakarā notika Valē Kantona Sjēras pilsētā Šveicē. Autobuss ietriecās tuneļa sienā un bojā gāja 28 pasažieri, no kuriem 22 bērni. Vēl 24 cietušos skolēnus hospitalizēja.

Pavisam autobusā atradās 52 pasažieri no divām Flandrijas pilsētām, kuri pēc Šveicē pavadītām slēpošanas brīvdienām devās atpakaļ uz dzimteni.

Autobuss aizķēris tuneļa labās puses sienu, pēc kā tas aizsviests uz pretējo pusi un ietriecies tuneļa sienas izvirzījumā piespiedu apstāšanās zonas beigās. Tūristu autobuss esot bijis tehniskā kārtībā, bet vadītājs nav bijis noguris. Viena no izmeklēšanas versijām pieļāva, ka šoferis ir kļūdījies.

Pēc traģiskās avārijas Beļģijā izsludināja sēras, bet valdība nodrošināja lidmašīnu bojāgājušo un cietušo tuvinieku nogādāšanai uz Šveici. Beļģijā pie divām skolām, kurās mācījās vairāki bojāgājušie, iedzīvotāji nolika ziedus.

Bojāgājušos un ievainotos, kuru veselības stāvoklis pieļāva transportēšanu, ar lidmašīnām pārveda uz Beļģiju.

Bojāgājušā autobusa vadītāja autopsijā noskaidroja, ka šoferis nav bijis alkohola reibumā, netika atklātas arī nekādas veselības problēmas. Izmeklētāji tāpat noliedza medijos izskanējušo informāciju, ka nelaime notikusi, vadītājam mainot DVD disku.

Gada pēdējā mēnesī spēcīgs un nāvējošs taifūns plosījās Filipīnu dienvidos. Sākoties stihijai, valsts prezidents Beninjo Akino to nosauca par "iespējams, valstī spēcīgāko šī gada taifūnu". Gaidot vētras ierašanos, uz pagaidu patvēruma vietām evakuēja desmitiem tūkstošus iedzīvotāju, tomēr tas nepasargāja no milzīgiem upuriem - līdz 11. decembrim bija saskaitīti vairāk nekā 700 bojāgājušo un gandrīz 900 pazudušo.

Starp 780 bez vēsts pazudušajiem ir apmēram 150 zvejnieku no Heneralsantosas pilsētas, kas ir Filipīnu tunču zvejas centrs.

Taifūns izraisīja plūdus un zemes nogruvumus Filipīnu lielākajā salā Mindanao. Tika izpostīti veseli ciemi un sagrauti 115 000 māju. Ne vienmēr cilvēki bija pasargāti pagaidu patvērumos. Lietusgāžu izraisītās ūdens un dubļu straumes "aprija" skolu un pasākumu zāli Andapas pilsētiņā, kur bija ierīkoti pagaidu uzturēšanās centri evakuētajiem iedzīvotājiem.

Ceļi uz daudzām pilsētām ir nobloķēti kritušu koku un sabrukušu tiltu dēļ, ziņo vietējie mediji. Kādā pilsētiņā nopietni izpostīti 95% ēku, daudzi cilvēki ir noslīkuši, vai saspiesti zem krītošiem kokiem un ēku drupās. Desmitiem cilvēku glābēji izvilkuši no dubļiem. Savukārt mirušo atrašanu un atbrīvošanu no slapjās zemes masām apgrūtina speciāla ekipējuma trūkums.

ANO 10. decembrī nāca klajā ar aicinājumu sniegt palīdzību 65 miljonu ASV dolāru (35 miljonu latu) apmērā pieciem miljoniem Filipīnu iedzīvotāju, kurus skāris taifūns "Bopha". Cilvēkiem trūkst pārtikas un dzeramā ūdens, bet daudzi lauksaimnieki ir zaudējuši ražu.

Lai gan lietusgāzes, vētras un zemes nogruvumi Filipīnās nav retums, "Bopha" izrādījusies postošākā stihija kopš tropiskās vētras "Washi" 2011. gadā, kas laupīja 1200 dzīvību.

Nāvējošākie 2012. pazemes grūdieni augustā notika Irānas ziemeļrietumos. Divās 6,3 un 6,4 magnitūdu spēcīgās zemestrīcēs, kas ar dažu minūšu intervālu 11 augustā satricināja Irānu, bojā gāja vismaz 300 cilvēku, bet vairāk nekā 2000 bija ievainoti.

Zemestrīču hipocentrs atradies desmit kilometrus zem zemes 60 kilometru attālumā no Tebrizas pilsētas, kurā dzīvo 1,4 miljoni iedzīvotāju. Tomēr lielākā daļa bojāgājušo bija ciemos, jo pilsētā ēkas ir daudz izturīgākas, norādīja amatpersonas.

Nakti pēc zemestrīcēm tūkstošiem cilvēku pavadīja zem klajas debess vai pagaidu patvērumos. Vismaz seši ciemi bija pilnībā nopostīti, bet vēl 60 sagrauti par 50 - 80 procentiem. Pazemes grūdienu upuru piemiņai valstī izsludināja divu dienu ilgas sēras.

Savukārt Eiropas kontinentā 6 un 5,8 magnitūdu spēcīgas zemestrīces maijā satricināja Itāliju, laupot 25 cilvēku dzīvības un sagraujot daudz ēku.

20. maijā notikušās zemestrīces epicentrs atradās 36 kilometrus uz ziemeļiem no Boloņas. Netālu atradās arī  29. maija zemestrīces epicentrs. Zemestrīcēs sagruva daudz vēstures un arhitektūras pieminekļu.

Junijā sākumā Itāliju skāra vājāka - 4,5 magnitūdu stipra zemestrīce. 

Spēcīgi plūdi jūlijā piemeklēja Krasnodaras novada kūrorta rajonus Krievijā. Bojā gāja 171 cilvēks, no kuriem 159 Krimskas rajonā. Ūdens līmeņa celšanos un Kubaņas upes pārplūšanu izraisīja spēcīgās lietusgāzes. Diennakts laikā Galendžikas un Novorosijskas pilsētās nolija vairāku mēnešu nokrišņu norma.

Ūdens līmenis upē cēlies tik strauji, ka dažu minūšu laikā applūduši ēku pirmie stāvi, bet nekādi trauksmes un brīdinājuma signāli netika saņemti, stāstīja iedzīvotāji. To, ka nav bijusi pietiekama iedzīvotāju brīdināšana par draudošajām briesmām un pieļautas kļūdas, atzina ārkārtas situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Aizdomās par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu aizturēja trīs augsta ranga Krimskas rajona amatpersonas. Krimskas rajona pašvaldības vadītājs, Krimskas pilsētas pašvaldības vadītājs un ārkārtas situāciju pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs neesot atbilstoši reaģējuši un brīdinājuši iedzīvotājus, saņemot informāciju par tuvojošos vētru.

Straujās ūdens līmeņa celšanās dēļ izplatījās baumas, ka plūdos vainojama tīša ūdens noplūdināšana vai nejauša noplūde no Neberdžajas ūdenskrātuves. Amatpersonas šo pieņēmumu kategoriski noraidīja, uzsverot, ka Kubaņas upe pārplūdusi lietusgāžu dēļ.

Plūdos cieta vairāk nekā 22 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 18 000 bija palikuši bez pirmās nepieciešamības priekšmetiem. Desmitiem tūkstoši iedzīvotāju pēc plūdiem palika bez elektrības un gāzes. Krimskas pilsētā darbojās bez pajumtes palikušo ēdināšanas punkti.

Plūdu dēļ bija apturēta pasažieru vilcienu satiksme un tūkstošiem cilvēku bija spiesti uzturēties kūrortpilsētu Novorosijskas un Anapas stacijās. Policija ziņoja, ka plūdu skartajās teritorijās fiksēti marodierisma gadījumi.  

Aviokatastrofas ar lielu upuru skaitu šogad notikušas Nigērijā un Pakistānā. Abās valstīs nogāzās lidmašīnas ar vairāk nekā 100 pasažieriem.

Lidmašīna ar 153 cilvēkiem 3. jūnijā nogāzās uz divstāvu ēkas Nigērijas lielākajā pilsētā Lagosā. Bojā gāja visi, kas atradās gaisa kuģī, un aptuveni 10 cilvēki uz zemes. Laineris, kurš bija ceļā no valsts galvaspilsētas Abudžas, nogāzās blīvi apdzīvotā apvidū netālu no lidostas un aizdegās, izpostot vairākas ēkas. Neilgi pirms katastrofas piloti lidostas dispečeram ziņojuši par ārkārtas situāciju, bet pēc brīža lidaparāts pazudis no radaru ekrāniem.

Katastrofas vietā ātri saradās tūkstošiem ziņkārīgo, kas traucēja glābšanu. Karavīri bija spiesti atbrīvot ceļu glābējiem, pielietojot stekus un dūres. Tas izraisīja paniku un grūstīšanos.

Vēl pirms operatīvo dienestu ierašanās katastrofas vietā bija paspējuši uzdarboties marodieri, izlaupot traģēdijā bojāgājušo mantas. Pēc divām dienām notikuma vietā glābēji atrada piecus izdzīvojušus, ievainotus cilvēkus, kuri avārijas brīdī atradušies uz zemes.

Pakistānā lidmašīna ar vairāk nekā 100 pasažieriem nogāzās 20. aprīlī. Lidsabiedrības "Boja Air" lidmašīna "Boeing 737-200", kas bija ceļā no Karāči pilsētas, vētras un lietus laikā gatavojās nolaisties galvaspilsētā Islāmābādā, bet nogāzās un aizdegās dažus kilometrus pirms lidostas. Bojā gāja visi 127 cilvēki, kuri atradās uz gaisa kuģa klāja.