12 svarīgi fakti par 12.Saeimas vēlēšanām  (151)

Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Pavisam 12.Saeimas vēlēšanām ir izveidoti 1052 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 953 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 99 - ārvalstīs. Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalam pieskaitāmas arī vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nodotās balsis.

Parlamenta vēlēšanās Latvijā ievēlami 100 Saeimas deputāti. 12.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 32 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26, Latgales vēlēšanu apgabalā – 15, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 13 deputātu vietas. Savukārt pieteikto deputātu kandidātu skaits kandidātu sarakstos drīkst par trim pārsniegt apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. 12.Saeimas vēlēšanām ir reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā pieteikti 1156 deputātu kandidāti.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Tiesības kandidēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem mēnesi pirms vēlēšanām, 2014.gada 4.septembrī, balsstiesības bija 1 548 538 pilsoņu, no tiem 495 890 vēlētāju reģistrēti Rīgas vēlēšanu apgabalā, 401 941 - Vidzemes vēlēšanu apgabalā, 225 925 - Latgales vēlēšanu apgabalā, 225 841 - Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet 198 941 - Kurzemes vēlēšanu apgabalā. 

Saeimas vēlēšanās neizmanto iepriekš sastādītus vēlētāju sarakstus. Vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Lai nodrošinātu principu viens vēlētājs - viena balss, vēlētāja pasē izdara atzīmi (spiedogu) par dalību vēlēšanās. Šī kārtība ļauj vēlētājam balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, neatkarīgi no reģistrētās dzīves vietas.

Balsošanas dokuments 12.Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase vai personas apliecība kopā ar vēlētāja apliecību.

Tiesības piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās, uzrādot vēlētāja apliecību, ir 27 520 vēlētājiem, kuru vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība.

Vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, vēlētāja apliecības var saņemt no 22.septembra līdz 3.oktobrim bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta šo vēlētāju personas apliecība.

Balsojot, vēlētāja apliecība jāuzrāda kopā ar personas apliecību. Vēlētāja apliecībā tiks izdarīts spiedogs par dalību vēlēšanās, un tā būs jāatdod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

1.      Ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase (vēlētājiem, kuriem ir tikai personas apliecība, - arī vēlētāja apliecība).

2.      Lai saņemtu vēlēšanu materiālus, jādodas pie vēlētāju reģistrācijas galda.

3.      Saņemot vēlēšanu materiālus - vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni - jāparakstās balsotāju sarakstā.

4.      Vēlēšanu aploksnei jābūt apzīmogotai ar attiecīgā iecirkņa zīmogu. Tikai balsojums šādā aploksnē būs līdzskaitāms. Vēlēšanu zīmju komplektā jābūt 13 attiecīgā vēlēšanu apgabala zīmēm.

5.      Balsošanai jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.

Ja vēlētājs vēlēšanu zīmē izsvītros visus kandidātus, viņš vienalga būs atdevis savu balsi par šo kandidātu sarakstu, un, skaitot balsis, katrs kandidāts, saņems pa vienam svītrojumam.

Ja vēlētājs nobalso ar tukšu aploksni, tad viņa balss tiek pieskaitīta kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni, kas jāiegūst kandidātu sarakstam, lai iegūtu Saeimas deputātu vietas.

Nosakot vēlēšanu rezultātus, balsojumi ar tukšu aploksni netiek pieskaitīti nevienam kandidātu sarakstam, tāpat arī balsojumi par kandidātu sarakstiem, kuri nepārvar 5% barjeru netiek pieskaitīti nevienam no sarakstiem, kuri pārvar 5% barjeru.

Nederīgas ir tādas vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādes par 12.Saeimas vēlēšanām un attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmoga. Nederīgas būs arī aploksnes, uz kurām būs zīmogs "GLABĀŠANA", ja šīs aploksnes atradīsies vēlēšanu dienā izmantotajās vēlēšanu kastēs.

Vēlēšanu zīme ir nederīga, ja tā neatrodas vēlēšanu aploksnē un aploksne nav iemesta vēlēšanu kastē. Vēlēšanu zīme nav derīga, ja tā ir no cita vēlēšanu apgabala, ja tā ir saplēsta tā, ka nav saprotama vēlētāja griba. Arī tad, ja vēlēšanu aploksnē ir ievietotas vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, neviena no šīm zīmēm nav derīga. Ja vēlēšanu aploksnē atrod vairākas pilnīgi vienāda satura zīmes, viena no šīm zīmēt ir derīga.

Uz vēlēšanu aploksnes jābūt attiecīgā iecirkņa zīmogam.

Trīs dienas pirms vēlēšanām - 1., 2. un 3.oktobrī - 61 no 953 Latvijas vēlēšanu iecirkņiem būs iespējams nodot balsi glabāšanā. Vēlēšanu iecirkņi, kur var nodot balsis glabāšanā, izveidoti 39 pašvaldībās, kurās ir vismaz 7500 vēlētāju, un šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā dosies izbraukumā uz ārvalstīm vai nevarēs ierasties iecirknī darba dēļ.

Balsis glabāšanā var nodot šādos laikos:

-          trešdien, 1.oktobrī, no 17.00 - 20.00;

-          ceturtdien, 2.oktobrī, no 9.00 - 12.00;

-          piektdien, 3.oktobrī, no 10.00 - 16.00.

Šajā laikā nodotās vēlēšanu aploksnes, tiks ievietotas īpašās reģistrācijas aploksnēs, uz kurām būs norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Glabāšanā nodotās balsis tiks uzkrātas atsevišķā vēlēšanu kastē. Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šādā gadījumā iecirkņa komisija balsotāju sarakstā anulēs ierakstu par balss nodošanu glabāšanā, vēlētāju reģistrēs vēlēšanu dienas balsotāju sarakstā un atkārtoti izsniegs vēlēšanu materiālus. Vēlēšanu rezultātam pieskaitīs vēlētāja vēlēšanu dienā nodoto balsi, savukārt vēlētāja reģistrācijas aploksne ar glabāšanā nodoto balsojumu netiks atvērta un tiks dzēsta.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, drīkst pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošana atrašanās vietā jāpiesaka no 2014.gada 29.septembra līdz 4.oktobrim vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. 

Iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona - rads, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks vai kaimiņš. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var uzrakstīt arī iecirknī. Iesniegumā jānorāda:

1) vēlētāja vārds, uzvārds,

2) personas kods,

3) iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā,

4) precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.

Ja iesniegums iecirknī nogādāts vēlēšanu dienā, tad tas obligāti izpildāms, ja ir saņemts līdz pulksten 12.00. Iesniegumi, kuri saņemti vēlāk, jāizpilda, ja vēlēšanu komisijas pārstāvjiem ir iespējams ierasties pie vēlētāja līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 20.00.

Ir divas iespējas, kā 12.Saeimas vēlēšanās var piedalīties vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs - balsot jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai pieteikties pasta balsošanai.

12.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs izveidoti 99 vēlēšanu iecirkņi 42 valstīs - Amerikas Savienotājās Valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Čīlē, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Itālijā, Islandē, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ungārijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

Vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs darba laiks vēlēšanu dienā, 4.oktobrī, būs no pulksten 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

Savukārt pasta balsošanai ārvalstīs bija jāpiesakās iepriekš no 2014.gada 5.maija līdz 12.septembrim. Pasta balsošanas pieteikumus pieņēma 22 Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sniegto informāciju šajā laikā saņemti 425 pasta balsošanas pieteikumi. 12.Saeimas vēlēšanās balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās un karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās misijās Afganistānā un Centrālāfrikas Republikā.

12.Saeimas vēlēšanas nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, 110 novadu un 9 republikas pilsētu vēlēšanu komisijas un 1052 vēlēšanu iecirkņu komisijas.

12.Saeimas vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos drīkst novērot partiju un partiju apvienību, kuru kandidātu saraksti reģistrēti vēlēšanām, pilnvaroti novērotāji, Centrālās vēlēšanu komisijas un republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju pilnvaroti novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par novērotājiem nedrīkst būt deputātu kandidāti.

Centrālā vēlēšanu komisija piedāvā arī Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties 12.Saeimas vēlēšanu novērošanā, kļūstot par brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem. Par brīvprātīgo novērotāju iespējams reģistrēties līdz 2014.gada 2.oktobrim. Projektā var piedalīties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Lai reģistrētos, interneta vietnē www.macibukurss.cvk.lv jāapgūst kurss "Saeimas vēlēšanu kārtība" un jāaizpilda brīvprātīgā novērotāja reģistrācijas anketa.

Saeimas vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām ir spēkā pilnīgs aģitācijas aizliegums. Tas nozīmē, ka šajās dienās ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā, publiskās vietās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu pieder valstij vai pašvaldībai. Aģitēt aizliegts vēlēšanu iecirkņu telpās un vēlēšanu dienā - arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kur atrodas vēlēšanu iecirknis.

Par vēlēšanu pārkāpumiem iedzīvotāji tiek aicināti informēt tiesībsargājošās iestādes, zvanot uz Valsts policijas tālruni 110. Par iespējamiem balsu pirkšanas mēģinājumiem jāinformē Drošības policija, zvanot uz tālruni 67208964 vai sūtot e-pastu dpdd@dp.gov.lv.

Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju, jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu pa@knab.gov.lv vai zvanot uz tālruni 80002070. Par novērotajiem aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos vai 50 m no iecirkņa ieejas jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

Balsu skaitīšana 12.Saeimas vēlēšanās sāksies uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas, balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos var sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Arī 12.Saeimas vēlēšanās daļā vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu zīmes tiks skaitītas, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanas programmu "Balsis". Skaitot zīmes elektroniski, tās tiek ieskenētas, sašķirotas un saskaitītas pa kandidātu sarakstiem.  Pēc tam vēlēšanu komisija, projicējot ieskenēto zīmju attēlus uz datora ekrāna vai lielā ekrāna, lai balsu skaitīšanas process būtu pārredzams visiem komisijas locekļiem un novērotājiem, skaita par kandidātiem nodotās atzīmes "+" un svītrojumus. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas programma sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas tiek nosūtīts pašvaldību vēlēšanu komisijai un Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Iedzīvotāji vēlēšanu rezultātu apkopošanai vēlēšanu naktī varēs sekot līdzi internetā, adresē http://sv2014.cvk.lv. Galīgos vēlēšanu rezultātus un Saeimā ievēlētos deputātus Centrālā vēlēšanu komisija apkopos un paziņos trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Saeimā ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņem mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Vēlēšanu rezultātu noteikšanai Latvijā izmanto Senlaga matemātisko rezultātu aprēķina metodi. Tā paredz par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skatu dalīt ar veseliem nepāra skaitļiem 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto deputātu kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% barjeru, sanumurē kopējā dilstošā secībā. Vietas vēlēšanu apgabalā saņemt tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Katra saraksta iegūto vietu skaitu aprēķina griezumā pa vēlēšanu apgabaliem.