'Delfi' pieci jautājumi partijai - 'Latvijas Krievu savienība'  (424)

Partijām tika uzdoti pieci vienādi jautājumi, kuri sakrīt arī "Delfi" aklo vēlēšanu jautājumiem, ar kuriem variet iepazīties šeit.

Uz jautājumiem atbild vēlēšanu saraksts Nr.10 - "Latvijas Krievu savienība". 10. un 11. Saeimas vēlēšanās partija startēja ar nosaukumu "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"(PCTVL), taču nespēja pārvarēt 5% barjeru.

1.Nosauciet trīs jūsuprāt primāros darbus, lai pilnveidotu vai reformētu esošo nodokļu sistēmu?

Principiāli mēs atbalstām darbaspēka nodokļu samazināšanu, sākot ar 2015. gadu, ar nosacījumu, ka šis process būs pakāpenisks, veicot katra samazināšanas posma rezultātu analīzi, un tiks veikta nodokļu pārdale, lai kompensētu pašvaldībām finanšu zaudējumus. Mēs arī esam gatavi atbalstīt neapliekamā minimuma paaugstināšanu 2015. gadā, bet pastāv lielas aizdomas, ka valdošas partijas var atteikties no šīs idejas uzreiz pēc velēšanām.  

Būtu jāmaina Finanšu komisijas, kā arī citu Saeimas institūciju, darbs attiecībā uz budžeta plānošanu un nodokļu politiku. Ir vairāk jādomā par Latvijas un Eiropas nodokļu sistēmas izmaiņām 10 gadu un tālākā perspektīvā. Cita starpā, mēs plānojam iniciēt diskusiju par Baltijas valstu nodokļu sistēmu harmonizāciju, par PVN likmes pazemināšanu pirmās nepieciešamības precēm un likmes palielināšanu luksusa precēm, kā arī rūpniecības produktiem, kurus mēs lietojam neilgu laiku. Šajā kontekstā ir jārunā par ķīlas vērtības sistēmas ieviešanu attiecībā uz stikla un metāla iepakojumu, kā arī sadzīves elektroniku.        

2.Ja jūs ievēlēs, kādas trīs iniciatīvas jūs 12.Saeimas laikā virzīsiet, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem?

Ir jāpanāk visu frakciju vienošanās par "ceļa karti" finansējuma palielināšanai veselības aprūpei četru gadu laikā līdz 5% no IKP. Nekāda esoša finansējuma iekšējā pārdale starp pozīcijām nespēs kompensēt finansējuma trūkumu. Tikai tad, kad valsts izdevumi medicīnai uz vienu iedzīvotāju pietuvināsies Igaunijas līmenim, veselības aprūpe vārētu kļūt reāli pieejama iedzīvotājiem.       

3.Kādi pēc jūsu domām būtu trīs darāmie darbi, lai mazinātu informācijas plaisu starp krievu un latviešu kopienām?

Ir jāveido spēcīgais Latvijas sabiedriskais TV kanāls krievu valodā uz esošā LTV7 bāzes. Ir vitāli nepieciešamas publiskas diskusijas par visiem svarīgiem jautājumiem Latvijas medijos arī starp vēlēšanām, šajās diskusijās piedaloties Latvijas krieviem. Valstij jāveicina, lai latviešu un Latvijas krievu plašsaziņas līdzekļi publicētu vairāk neitrālā satura ziņu, respektīvi, par latviešu tautas un krievu mazākumtautības ikdienu un vēsturi, viedokļiem, raizēm un interesēm.     

4.Nosauciet trīs konkrētus priekšlikumus, lai šobrīd strādājošajiem saglabātu cerību, ka pēc 20-30 gadiem viņi varēs saņemt cienīgu pensiju?

Investīciju piesaistīšana, lai veiktu jaunu, 21. gadsimtam atbilstošu un uz eksportu orientētu Latvijas industrializāciju, kas varētu krietni palielināt valsts budžeta, tajā skaitā sociālā budžeta, apjomu.

 Migrācijas politikas pārskatīšana ar nolūku nodrošināt Latvijas iedzīvotāju skaita palielināšanu, pieaicinot labi izglītotus un jaunāka vecuma cilvēkus. Jāapsver iespēja izsniegt uzturēšanās atļaujas 200 spēcīgāku (pēc reitinga) pasaules universitāšu absolventiem. Tādi speciālisti spēj pelnīt sev iztiku, veidot jaunas darba vietas un  atbalstīt Latvijas pensiju sistēmu.

Eiropas Savienības pensiju sistēmu harmonizēšana, nosakot, ka valstīm, kuras pieaicina darba migrantus no Latvijas, ir pienākums izmaksāt Latvijas budžetam kompensācijas par nodokļu maksātāju pārņemšanu.

5.Kā stiprināt valsts drošību, lai mazinātu iespējamību par "zaļo cilvēciņu" ierašanos Latvijā?

Pārliecināt ar darbiem vietējus krievus, ka Latvijā rūpēsies arī par krievu mazākumtautību skolām, nesamazinot krievu valodas lietošanu. Pierādīt, ka latviešu elite ir gatava dalīties resursiem ar Latvijas krieviem, tajā skaitā pieņemot viņus darbā valsts pārvaldes institūcijās un mācībās augstskolu priviliģētās programmās. 

Pārliecināt visus Latvijas iedzīvotājus, ka tieši neatkarīgā Latvija ir spējīga nodrošināt ekonomikas attīstību un labklājības līmeni, kurš ir augstāks, nekā Krievijā. Pretējā gadījumā Latvijas vara riskē zaudēt konkurenci ar Krieviju par visas savas tautas uzticību un simpātiju. Un tad jautājums par "zaļiem cilvēciņiem" kļūtu aktuāls.