13. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstos nebūs atrodami deviņi zināmu parlamentāriešu vārdi, savukārt 11 deputātu vārdi 6. oktobrī būs jāmeklē pavisam citos sarakstos nekā pirms četriem gadiem. Kurš plāno šoruden nostrādāt savu pēdējo termiņu Saeimā un kurš balotēsies citā sarakstā, apkopo portāls "Delfi".
"Jaunajai Vienotībai" – nē
No "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātiem atkārtoti nekandidēs Dzintars Zaķis, Lolita Čigāne un Laimdota Straujuma. Savukārt deputāts, bijušais "Vienotības" biedrs un satiksmes ministrs Anrijs Matīss 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no partijas "Saskaņa".
Balsu pirkšanā vainotais vairāku Saeimu deputāts Zaķis iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka viņam aiz muguras jau ir piecas vēlēšanas un 16 gadi politikā, tāpēc dos ceļu jaunajiem. Deputāts pauda, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Tāpat Zaķis atzina, ka pārmaiņas viņa karjerā būtu "par labu ne politikai". Viņš gan nekonkretizēja, ko plāno darīt tālāk.
Arī Straujuma norāda, ka ir "jādod ceļš jaunajiem". Tas ir galvenais iemesls, kāpēc bijusī premjerministre šoruden Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Par tālākajiem plāniem vēl pāragri runāt, vispirms ir jāpabeidz darbs 12. Saeimā.
12. Saeimas deputāte Čigāne, kura tika ievēlēta no partijas "Vienotība" saraksta, pērnvasar no partijas izstājās un drīz pēc tam piedalījās jaunas partijas "Kustības "Par!"" dibināšanā, taču jau šī gada aprīlī pameta arī "pariešus", lai varētu turpināt strādāt "Vienotības" frakcijā.
Par savu lēmumu nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās Čigāne iepriekš informēja izvērstā bloga ierakstā. Viņas lēmums nekandidēt vēlēšanās ir saistīts ar atbildību, kādu viņa izjūtot pret šiem cilvēkiem, kā arī viņa nevēloties vairot apjukumu.
Atvadas no "nacionāļiem"
13. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) nekandidēs trīs līdzšinējie NA Saeimas frakcijas deputāti: Andris Buiķis, Einars Cilinskis un Gaidis Bērziņš. Tikmēr NA saraksta rindas ir papildinājis bijušais "sirdslatvietis" Ringolds Balodis, kuru 12. Saeimā ievēlēja no partijas "No sirds Latvijai".
Parlamentārietis Buiķis portālam "Delfi" atzīst, ka politikai ir pielikts punkts. "Man ir gadi, un atlikušajā laikā es gribu nodarboties ar zinātni," savās iecerēs dalās 12. Saeimas deputāts.
Savukārt Cilinskis norāda, ka pagājuši jau astoņi gadi deputāta amatā un ir pienācis laiks kaut ko mainīt dzīvē. Viņš klāsta: "Ja deputāta amatā sēž pārāk ilgu laiku, pastāv risks mazliet zaudēt savus mērķus un saikni ar reālo dzīvi." Tuvākā nākotnē 12. Saeimas deputāts plāno pabeigt rakstīt savu promocijas darbu vides zinātnē un lasīt lekcijas studentiem. Viņš pieļauj, ka varētu nodarbosies ar "vēl kādu aktivitāti", cerot, ka arī tā būs saistīta ar klimata jomu.
NA kandidātu sarakstā, kā jau teju ierasts, nav atrodams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Ministrs ar preses sekretāres Santas Vaļumas starpniecību portālam "Delfi" skaidro: "Nacionālās apvienības programmas izstrādes laikā esam vienojušies par darāmajiem darbiem, un redzot, ka kandidāti ir gatavi realizēt manus priekšlikumus, ir pieņemts lēmums turpināt darbu atbilstoši partijas programmai, bet ne kā Saeimas loceklim."
Gerhards vērš uzmanību, ka šobrīd viņa dienaskārtībā ir daudz svarīgu darbu, kas jāpaveic. "Mana izvēle nekandidēt vēlēšanās sniegs man iespēju arī turpmāk pilnvērtīgi pievērsties savu pienākumu izpildei, veltot tiem nedalītu uzmanību," pauž ministrs.
ZZS pārvilina
Iespējams, 13. Saeimā ZZS frakcijas rindas kuplinās bijušie "Vienotības" frakcijas pārstāvji Inesis Boķis un Viktors Valainis. Abi politiķi "Vienotības" frakciju pameta šī gada janvārī, pēc tam, kad atturējās balsojumā par deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) atsaukšanu no "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kamēr citi frakcijas deputāti balsoja "par".
ZZS kandidātu rindās atrodams arī bijušais "sirdslatvietis" Gunārs Kūtris.
Vienlaikus divi līdzšinējie ZZS Saeimas frakcijas deputāti kandidātu sarakstā nav atrodami. Tajā nav ne Askolda Kļaviņa, pret kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis kriminālprocesu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ne Andra Siliņa.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš portālam "Delfi" skaidro, ka galvenie iemesli, kāpēc nekandidēs, ir vecums un veselība.
"Kas attiecas uz ZZS frakciju, es tur darbojos kā bezpartejiskais deputāts uz atsevišķa, varētu teikt, līguma pamata. Man bija tiesības balsot par pensionāru jautājumiem ar federācijas viedokli, ko es arī ne bieži, bet reizēm izmantoju. Es nonācu pie secinājuma, ka viens cilvēks maz ko var iespaidot. Galvenais – jautājums ir jārisina tā, lai vairākums Saeimas par to vai citu priekšlikumu nobalsotu," atzīst 12. Saeimas deputāts.
Viņš gan apliecina, ka Pensionāru federācijā turpinās darboties, cik nu būs viņa spēkos.
Jaunie "saskaņieši"
"Saskaņa" ir viena no retajām partijām, no kuras atkārtoti kandidēs visi parlamentārieši. Šai opozīcijas partijai ir izdevies piesaistīt arī parlamentāriešus, kuri 12. Saeimā tika ievēlēti no citām partijām.
Bez iepriekšminētā Matīsa no "Saskaņas" šogad kandidēs arī citi "pārbēdzēji" – deputāti Aivars Meija un Romāns Mežeckis. Abi parlamentārieši 12. Saeimā tika ievēlēti no politiskā spēka "No sirds Latvijai" saraksta. Mežeckis iepriekš bijis vairāku citu partiju kandidātu sarakstos, tostarp demokrātiskās partijas "Saimnieks", Jaunās partijas, Jaunās Kristīgās partijas, Latvijas Pirmās partijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstos. Vēl pērn – 2017. gada pašvaldību vēlēšanās – Mežeckis kandidēja uz Jūrmalas domi no ZZS saraksta.
Jaunpienācēji "reģionāļiem"
No Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kandidē visi līdzšinējie Saeimas deputāti. Viņiem pievienojušies arī citi parlamentārieši – Arvīds Platpers, Silvija Šimfa, Edvards Smiltēns.
Pagājušā gada decembrī Šimfa un Platpers izstājās no Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" un pieņēma lēmumu sadarboties ar LRA. "LRA paustās vērtības un redzējums par Latvijas attīstību saskan ar abu deputātu iecerēm un rada pārliecību, ka kopā būs iespējams paveikt daudz vairāk Latvijas labā," tolaik deputāti rakstīja savā paziņojumā.
2017. gada rudenī par LRA sadarbības partneri kļuva kustība "Sabiedrība centriskai politikai", kuru vada bijušais "Vienotības" politiķis Smiltēns. Viņš "Vienotību" pameta pērn augustā, kad atsauca savu kandidatūru uz "Vienotības" priekšsēdētāja amatu.
Aiziet un izveido jaunu partiju
2016. gada maijā dibināto "KPV LV" Saeimā pārstāv tās līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš 12. Saeimā tika ievēlēts no LRA Rīgas saraksta. Lai gan tajā deputāts startēja vien ar 35. kārtas numuru, saskaitot plusus un svītrojumus, Kaimiņš izvirzījās par šī saraksta līderi. Pēc nedaudz vairāk kā gada politiķis LRA frakciju pameta un vēl pēc pusgada dibināja savu partiju – "KPV LV". Kaimiņš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no "KPV LV" saraksta.
Savukārt nevienā no sarakstiem nav atrodams 12. Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kurš tika ievēlēts no NA, kuras biedrs viņš gan nav bijis. Latkovskis pagājušā gada jūnijā no NA frakcijas izstājās un darbojās kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Parlamentārietis Saeimā darbojas kopš 2011. gada.
Pērn viņš šādu lēmumu pieņēma kontekstā ar tolaik notikušo balsojumu par strīdīgajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kā arī saistībā ar tā saukto deputātu kvotu dalīšanu – politiķis pretēji savai pārliecībai bijis spiests solidarizēties ar frakcijas viedokli.
Šovasar viņš paziņoja, ka vēlēšanās nekandidēs vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem: politiķis nevēlas būt "staigātājs no viena politiskā spēka pie cita".
Jau ziņots, ka 13. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 16 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas ir par trīs vairāk nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās.
13. Saeimas vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos kopumā pieteikti 1470 deputātu kandidāti, un uz vienu no 100 Saeimas deputātu vietām pretendē 15 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir palielinājies – 2014. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās 1156 deputātu kandidāti.
13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.