Video: Politiķi kaismīgi sola pievērst uzmanību tautiešiem ārvalstīs  (47)

Visplašāk apspriestās tēmas debatēs bija valsts pārvaldes reformu nepieciešamība, kā arī ārvalstīs iegūto pensiju un no ārvalstīm uz Latviju pārskaitīto līdzekļu neaplikšana ar nodokļiem. Intensīvi tika diskutēts arī par akūto nepieciešamību plašāk reklamēt darba piedāvājumu un algas Latvijā.

Debatēs piedalījās Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Dana Reizniece Ozola (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Rihards Kols (NA), Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), Zanda Kalniņa-Lukašēvics (Jaunā Vienotība), Jānis Bordāns (JKP), Antoņina Ņenaševa (Progresīvie) Ieva Brante (LRA), Inna Djeri (LKS) un Gints Grābers (NSL). Pasākumu moderēja Arnis Krauze.

Koalīcijas partijas klāstīja, ka pēdējo četru gadu laikā veiktas būtiskas reformas, kuras veicina gan saiknes uzturēšanu ar diasporu, gan ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo remigrāciju. Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (JV) norādīja, ka šobrīd Saeimā skatītais Diasporas likums veicinās plašāku koordināciju starp dažādām valsts iestādēm, lai gan diasporai, gan remigrantiem, daudz plašāk būtu pieejami publiskie pakalpojumi. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozīmīgo reformu dēļ, šogad vidējā alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro, kas motivētu vairāk cilvēkus remigrēt atpakaļ uz Latviju.

Tomēr opozīcijas un jaunizveidoto partiju ieskatā ar paveikto nepietiek. Tās norādīja, ka nepieciešams veikt plašas reformas efektīvas valsts pārvaldes pilnveidē, jo iestādes nav spējušas apturēt iedzīvotāju emigrāciju. Jānis Bordāns (JKP) izcēla nepieciešamību apkarot korupciju valsts pārvaldē, jo tā būtiski kavē jaunu darba vietu rašanos un atalgojuma pieaugumu. Tikmēr Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) norādīja, ka nepieciešams plānveidīgāk strādāt, lai sasniegtu tādus pašus ienākumus kā vidēji Eiropā, kuru sasniegšanu apgrūtina etnisko problēmu ilgstoša nerisināšana.

Partijas "Attīstībai/Par!" pārstāvis Daniels Pavļuts klāstīja, ka vienas pieturas aģentūras principa praktiska iedibināšana līdz šim ir fragmentāra. Politiķis uzskata, ka šāda aģentūra būtu vērtīga, jo atvieglotu diasporai un remigrantiem saņemt nepieciešamos valsts pakalpojumus un informāciju vienuviet, nevis neskaitāmās valsts iestādēs.

Tikmēr Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") uzsvēra nepieciešamību uzlabot valsts sociālos pakalpojumos, īpaši - veselības aprūpē un atbalstā ģimenēm. Bet turpinot valsts pārvaldes tēmu, Ieva Brante (LRA) norādīja, ka birokrātijas samazināšanai un nodokļu paredzamībai ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai diaspora atgrieztos.

Debatēs neiztika arī bez asām vārdu pārmaiņām. Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārmeta vairākiem klātesošajiem gan OIK (obligātā iepirkuma komponentes) shēmu, gan Maksātnespējas jautājumu ilgstošu nerisināšanu un piesegšanu, kas kavē ārvalstīs esošo atgriešanos. Vienlaicīgi starp politiķiem izcēlās strīdi par to, kuras partijas plāno veidot koalīciju ar "Saskaņu". Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) aicināja partijām sākt strādāt pie darbaspēka trūkuma problēmu risināšanas. Saņemot kritiku par Rīgas domes darbu, viņš piedāvāja kritiķiem pārcelties uz citām pilsētām.

Neskatoties uz asajām vārdu pārmaiņām, partijas prezentēja virkni citas savās partiju programmās piedāvātos priekšlikumus ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Rezumējot politisko partiju debates, biedrības "Ar Pasaules pieredzi Latvijā" valdes locekle Elīza Grīsle sacīja: "Mēs dzirdējām daudzus piedāvājumus un pārdomas par diasporu, gan to, kādi ir priekšlikumi un kādas ir tās problēmas ar kurām saskaras cilvēki ārpus Latvijas. Tā labā ziņa ir, ka politiķi ir gatavi ar jums [diasporu] runāt".

Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā" ir pirmā un vadošā uz remigrāciju vērstā organizācija Latvijā, kas Rīgā rīko ikmēneša stāstu vakarus, kā arī pasākumus reģionos un veido plašu remigrantu tīklu Latvijā.