Ždanoka pārliecināta par LKS iekļūšanu Saeimā; sola aktīvi strādāt opozīcijā  (25)

Vaicāta par partijas izredzēm iekļūt Saeimā, Ždanoka skaidroja, ka "exit poli" šoreiz bijuši ļoti kļūdaini attiecībā gan uz LKS, gan uz citām partijām un uzrādījuši daudz vājākus rezultātus nekā tie ir realitātē. "Tā kā es domāju, ka šis gads ir ļoti īpatnējs. Nekad nav bijis tā, ka "exit poli" tik krasi atšķiras no galīgajiem rezultātiem, un es domāju, ka mēs pārvarēsim tos 5%," pauda Ždanoka, piebilstot, ka "vairāk vai mazāk" partiju apmierinātu 6% balsu.

Runājot par darbu Saeimā gadījumā, ja partija pārvarēs nepieciešamo balsu procentu, Ždanoka sola, ka LKS strādāšot aktīvi. "Es domāju, ka būs krasa atšķirība no esošās opozīcijas. Tā nav opozīcija. Tas nav darbs - kā mēs redzam viņi uzstājas vienu reizi pa četriem gadiem. Tas nekur neder. It sevišķi tagad, kad ir liktenīgs visai Latvijai moments, jo, ja būs iznīcināta izglītība un tālāk valoda un kultūra, mazākumtautību valodas, tad Latvijai vispār nebūs izredžu šeit attīstīties, jo šī zeme, vēsture parāda, attīstās tikai tad, kad šeit tā dažādība strādāja," klāstīja bijusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte.

Vērtējot LKS īstenoto priekšvēlēšanu kampaņu, bijusī eiroparlamentāriete pauž pārliecību, ka tā bijusi viena no lētākajām salīdzinājumā ar citām partijām, kas saņēmušas vairāk par 2% un līdz ar to finansējumu no valsts. Naudu priekšvēlēšanu aģitācijai pārsvarā sagādājuši partijā esošie EP deputāti, proti, nu jau bijusī parlamentāriete Ždanoka un EP deputāti Miroslavs Mitrafanovs un Andrejs Mamikins. Viņi ziedojuši savu algu kā ziedojumus partijai. Kopumā kampaņa izmaksājusi ap 80 000 līdz 100 000 eiro. "Ar tādu naudu mēs izdarījām neiespējamo. Ļoti daudz strādājām sociālajos tīklos un ļoti daudz strādājām uz ielas – izplatījām mūsu materiālus, avīzes, kas bija nodrukātas speciāli," stāstīja LKS līdere. Viņasprāt, balsotāju izvēli ietekmējis viss partijas īstenoto aktivitāšu kopums, tostarp gājieni, kuros protestēts pret lēmumu pilnībā pāriet uz izglītību latviešu valodā vidusskolās.

"Es domāju, ka viss kopā ietekmēja. Saprotiet, ka sabiedrība dalās konformistos un nekonformistos. Tie, kas gatavi pretoties un tie, kas piekrīt. Mūs vēlētājs ir tas, kas gatavs cīnīties," savos novērojumos dalījās Ždanoka, piebilstot, ka pēc 2017. gada beigās Šadurska izteiktā priekšlikuma par pāreju uz mācībām latviešu valodās vispārējās izglītības iestādēs, ko apstiprināja arī Ministru kabinets un Saeima, pienāca brīdis, kad bija vajadzīga pretošanās un cīņa. "Mēs to arī uzsākām. Tā kā viss iet kopā – gan tie cilvēki, kas nāk uz akcijām, gan tie kas balso," tā Ždanoka.