11 tikšanās un jauns sarunvedējs: šonedēļ turpinās stiķēt jauno koalīciju  (40)

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka iniciatīvu par valdības veidošanu uzņemsies JKP un partija "KPV LV". Jau pagājušās nedēļas sākumā "KPV LV" paziņoja, ka tiksies ar visiem 13. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, savukārt JKP – ar visiem, izņemot "Saskaņu".

Pagājušajā nedēļā norisinājās aktīvas sarunas. JKP otrdienas un trešdienas laikā tikās ar visiem pieciem potenciālajiem sadarbības partneriem: "KPV LV", "Attīstībai/Par!", "Jauno Vienotību", Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA). "Nē" sadarbībai JKP pateica ZZS.

Paralēli sarunas veda arī partija "KPV LV", taču tā sarunu tempā iepalika. Līdz šim šis politiskais spēks bez JKP ticies arī ar NA, ZZS, "Attīstībai/Par" un "Jauno Vienotību". Šonedēļ "KPV LV" tiksies vēl ar ZZS un partiju "Saskaņa". Par pirmajām tikšanās reizēm vairāk var lasīt šeit.

Nedēļas vidū sarunvedēju sarakstam piepulcējās vēl trešais politiskais spēks "Attīstībai/Par!". Tādu soli partiju apvienība spēra, jo tai bija radušās bažas par līdzšinējo valdības veidošanas gaitu.

Tostarp politisko spēku māca bažas par JKP un "KPV LV" nostāju attiecībā uz mediju neatkarību. "Partiju līdzšinējā darbībā un arī pēc vēlēšanām periodā mēs redzam to pašu necieņu pret žurnālistiem. Mēs esam redzējuši, ka ir tiekšanās ierobežot mediju neatkarīga viedokļa paušanā. Mēs esam uzdevuši partijām, tostarp "KPV LV" cilvēkiem, jautājumus, kā viņi to redz. Viņu atbildes mūs nav pārliecinājušas," iepriekš pauda apvienības līderis Daniels Pavļuts. "Arī JKP mēs uzdevām jautājumu, un nevarētu teikt, ka mūs nomierināja viņu atbilde," piebilda apvienības līderis Juris Pūce.

Jāpiebilst, ka nedēļas beigās saistībā ar mediju brīvības jautājumu asu kritiku saņēma arī 13. Saeimā ievēlētais Gatis Eglītis (JKP), kurš pēc LTV sižeta par JKP piedāvāto koalīcijas modeli to tviterī nodēvēja par tendenciozu, kā arī tajā pašā tvītā piebilda: "Korumpētās politiskās sistēmas pakalpiņi tiks regulāri iedarbināti, lai nepieļautu JKP nākšanu pie varas."

Tā kā "Attīstībai/Par!" līdz šim lēmumam bija tikusies ar "KPV LV" un JKP, nedēļas otrajā pusē tā vēl steidza tikties ar ZZS, NA un "Jauno Vienotību".

Atsaucoties uz vēstījumiem pēc sarunām, visas tikšanās bijušas konstruktīvas, kāda pat "negaidīti konstruktīva", un produktīvas. To uzsvēra visi politisko spēku līderi. Taču par spīti šīm 11 konstruktīvajām sarunām skaidrības, kāda būs nākamā koalīcija – vēl nav.

Piektdienas JKP vadīja valdības veidošanas sarunu otro raundu. Uz sarunām bija aicināti četri politiskie spēki "Jaunā Vienotība", "KPV LV", NA un "Attīstībai/Par!". Tā kā partija "KPV LV" vēl nebija paguvusi satikties ar visām partijām, šīs partijas pārstāvji pie JKP neieradās. Savukārt no "Attīstībai/Par!" ieradās tikai viens pārstāvis, ierasto trīs – četru vietā.

Piektdienas pēcpusdienā JKP nāca klajā ar savu sākotnējo redzējumu par koalīcijas modeli un atbildības sfēru sadalījumu, aicinot piecas partijas apvienoties jaunās koalīcijas izveidei Jāņa Bordāna vadībā. JKP piedāvājums paredz, ka bez premjera amata viņiem tiktu arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēsli.

Tāpat sadalījums paredz, ka partija "KPV LV" tiktu pie Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Savukārt partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" piedāvāts uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju.

Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) plānots uzticēt kultūras, izglītības un zemkopības ministru amatus. "Jaunajai Vienotībai" atvēlēti aizsardzības ministra un tieslietu ministra krēsli.

Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību tiktu pieņemts kopīgi.

Šo piedāvājumu potenciālie sadarbības partneri vēl nesteidza komentēt, uzsverot, ka tas ir jāizvērtē biedru starpā. "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" to apspriedīs pirmdien, NA biedri dažādos formātos piedāvājumu apspriedīs līdz trešdienas pēcpusdienai. Savukārt partija "KPV LV" jau izteikusi kritiku, ka JKP atkāpusies no sākotnējās vienošanās.

Vēl pirms JKP piedāvājuma nonākšanas publiskajā telpā NA un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atskārta, ka stabilāk būtu veidot sešu politisko spēku koalīciju.

Pagājušās nedēļas izskaņā NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka gadījumā, ja koalīciju veido pieci politiskie spēki, "koalīcija faktiski ir vienas partijas ķīlnieks de facto. "Līdz ar to – no valdības stabilitātes viedokļa – būtu labāk, ja būtu sešu partiju koalīcija. Ja to nav iespējams izveidot, mēs esam gatavi diskutēt par citiem modeļiem," iezīmēja Dzintars.

Arī "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks uzsvēra, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātais koalīcijas modelis, kuru veidotu pieci politiskie spēki – JKP, "Attīstībai/Par!", "Jaunā Vienotība", NA un "KPV LV", nozīmētu daudz lielāku JKP atkarību no "KPV LV".

"Tas, protams, radītu uzreiz automātiskas bažas par jaunās valdības spēju efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma principus, demokrātijas principus, drošības jautājuma principus un šo transatlantisko [kursu]," uzsvēra Pabriks.

Lai gan abi politiskie spēki iestājas par ZZS uzņemšanu koalīcijā, JKP tas esot principiāls jautājums un ar ZZS viņi nesastrādāsies. "Attiecībā uz ZZS, mums ir principiāls šīs Saeimas un Jaunās konservatīvās partijas uzstādījums, ar kādu mēs esam gājuši uz vēlēšanām, kādu mēs esam devuši vēlētājiem, patiešām – veidot pārmaiņas Latvijas politikā. Šis ir viens no soļiem, kā mēs to varam uzsākt veikt," iepriekš uzsvēra JKP līderis Jānis Bordāns.

Sarunā ar portālu "Delfi" Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Juris Rozenvalds JKP piedāvājumu salīdzināja ar "pirmo šāvienu", lai noskaidrotu pārējo reakciju.

Viņš skaidroja, ka tas ir tests, lai pārbaudītu "KPV LV" reakciju, jo diez vai partija būs mierā ar "jaunākā brāļa" statusu. Vienlaikus piedāvājums atstāj iespaidu par steigu, jo arī partneri – "KPV LV", "Attīstībai/Par", NA un "Jauno Vienotību", kurus JKP ir aicinājusi koalīcijā, nebūt nav mierā ar šo piedāvājumu.

Rozenvalds vērtēja, ka ministru sadalījums šķiet dīvains. Piemēram, NA programmā nav daudz vārdu par lauksaimniecību un zemkopību, bet partijai tiek piedāvāts Zemkopības ministra krēsls. Savukārt pati JKP pirmsvēlēšanu diskusijās nav uzsvērusi savu lomu reģionālos jautājumos, kaut tagad vēlas redzēt savu partijas biedru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Turklāt gana aktīvas ir citas partijas, kurās ir aktīvi kandidāti uz noteiktu ministru amatiem.

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka iepriekšējā nedēļā notikušās sarunas par valdības veidošanu sauc par ļoti normālu procesu bez acīmredzami destruktīvas rīcības no atsevišķu partiju puses, vienlaikus šīs sarunas nenesot skaidrību par to, kāda varētu izskatīties jaunā valdība.

"Tur vēl nav īsti ko vērtēt, būtu šokējoši, ja pirmajā nedēļā būtu pilnīga skaidrība par jauno valdību vai, ja kāda valdība negribētu sadarboties ar citām, mēģinot panākt ārkārtas vēlēšanas. Bet tas nav noticis, un tālākais jau ir partiju pārrunu rezultāts," iepriekš portālam "Delfi" skaidroja politoloģe.

Ziņots, ka šīs nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tikties ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Tikšanās plānots sākt ar partijām, kuras saņēmušas vismazāko atbalstu, savukārt sarunu noslēgumā Vējonis plāno tikties ar partijām, kas saņēmušas vislielāko atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".

"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.