Reģionālā reforma jāīsteno līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, vienojas politiķi  (45)

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Šī ir otrā valdības veidošanas tematiskā darba grupas sēde. Ceturtdien politiskie spēki apsprieda veselības aprūpes reformu.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka sanāksmē piedalīsies visi 13. Saeimā ievēlētie politiskie spēki, izņemot "Saskaņu", partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepriekš paziņoja, ka sēdē nepiedalīsies.

Pēc sanāksmes "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce uzsvēra, ka reģionālā reforma Latvijā ir nepieciešama. Politiķiem ir jāstrādā ar apziņu, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks pēc administratīvajām pārmaiņām. Politiķu ieskatā līdz ar reģionālo reformu ir nepieciešams nodrošināt, lai novadu apvienošana stimulētu ekonomisko attīstību novados, kā arī, lai jauno novadu teritorijas spētu nodrošināt funkcijas, kas noteiktas likumā "Par pašvaldībām".

"Kopsaucējs ir atrasts tajā, ka Latvija ir nepieciešamas lielākas, spēcīgākas pirmā līmeņa pašvaldības," pauda "Jaunās Vienotības" pārstāvis Raimonds Čudars. "Visi bija vienisprātis, ka mums ir jānovērš jau šobrīd pretlikumība ar pašvaldībām, kuras neatbilst likumā noteiktajiem robežlielumiem, proti, četriem tūkstošiem cilvēku. Un tādu ir vairāk nekā 50."

Pūce atgādināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē sagatavota virkne analītisku materiālu, kurus arī nākamā valdība varēs izmantot, lai īstenotu reformu.

Tikmēr ZZS pārstāvis Edgars Tavars uzsvēra, ka reģionālā reforma jāskata kopā ar ceļu, neatliekamās medicīniskās palīdzība un veselības pakalpojumu, kā arī skolu tīklu. Arī esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsvēra, ka ir jānodrošina tas, ka jebkurā Latvijas vietā jebkurš Latvijas iedzīvotājs saņemtu vienādi kvalitatīvus pakalpojumus.

Politiķi gan nav vienojušies, kāds varētu būt pašvaldību skaits pēc reformas. Pūce pieļāva, ka reformu varētu veikt uz VARAM izstrādātās bāzes, kas paredz "21 + 9" pašvaldību modeli.

Runājot par brīvprātības principu reģionālās reformas kontekstā, Čudars atzīmēja, ka šāds princips var darboties vien noteiktu laiku. "Ja pašvaldības neizpilda kritērijus noteiktā laika periodā, tad, protams, mēs nevaram runāt par brīvprātības principu," atzīmēja "Jaunās Vienotības" pārstāvis.

Sarunas par reģionālo reformu politiķi turpinās nākamnedēļ.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka, turpmāko politisko konsultāciju procesu bija plānots organizēt sešu tematisko grupu formātā, kura piedalītos visas 13. Saeimā ievēlētās partijas, izņemot partiju "Saskaņa". Lai gan divi no sešiem potenciālajiem valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem atteikuši savu dalību tematiskajās grupās, tās nav atceltas.

Jāatgādina, ka trešdien arī "KPV LV" paziņoja, ka nepiedalīsies valdības veidošanas tematiskajās grupās. Tāds politiskā spēka lēmums sekoja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) paziņojumam, ka šī partija iepriekšminēto grupu darbā nepiedalīsies, ja šajā procesā dalību ņems Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).