Starptautiskās konferences "Ceļā uz drošām vēlēšanām" ietvaros tika veikta pēcvēlēšanu aptauja, kas atklāj kā 13. Saeimas vēlēšanu norisi ietekmējuši mediji un politiskās kampaņas. Rezultāti liecina, ka nozīmīgākie avoti bijuši draugu, tuvinieku un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju sniegums priekšvēlēšanu debatēs, portālu "Delfi" informēja Baltijas Mediju izcilības centra pārstāve Līga Andžāne.
13. Saeimas vēlēšanās valdošās koalīcijas partijas zaudēja vairāk nekā pusi no tiem vēlētājiem, kuri par šīm partijām bija nobalsojuši 2014. gadā, kas norāda uz straujām pārmaiņām Latvijas politiskajā vidē. Savukārt trīs parlamentā iepriekš nepārstāvētās partijas pārņēma iepriekšējās valdošās koalīcijas vēlētājus, kā arī uzrunāja daļu no tiem iedzīvotājiem, kas nepiedalījās 12. Saeimas vēlēšanās.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka valdošās koalīcijas partijas ne tikai zaudēja balsis jaunajām partijām, bet arī daļēji savstarpēji apmainījās ar vēlētājiem.
Pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka aptuveni trešā daļa Latvijas pilsoņu savu galīgo lēmumu par vēlēšanu izvēli pieņēma nedēļu pirms vēlēšanām vai tikai vēlēšanu iecirknī. Dažām partijām vairāk nekā puse no to vēlētājiem par savu atbalstu izlēma pēdējā vēlēšanu kampaņas nedēļā.
Nozīmīgākie informācijas avoti vēlēšanu izvēles veikšanai bijuši draugu, tuvinieku un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju sniegums priekšvēlēšanu debatēs. 14% no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nepiedalījās vēlēšanās, to nedarīja, jo neatrada piemērotus kandidātus. Vēl kā nepiedalīšanās iemesli tiek minēti organizatoriski iemesli vai arī jēgas nesaskatīšana vēlēšanu procesā. Aptauja rāda, ka, ja dalība vēlēšanās būtu obligāta, visvairāk papildus balsis iegūtu partijas "Saskaņa", "KPV.LV" un "ZZS".
76% no vēlētājiem pirms vēlēšanām bija guvuši politisko informāciju kādā no televīzijas kanāliem. Taču televīzijas ietekme samazinās – gados jaunie pilsoņi televīziju skatās reti, tā vietā ziņas iegūstot internetā. Veiktā aptauja liecina, ka kopumā Latvijas pilsoņi mediju darbam uzticas.
Aptuveni 18% no pilsoņiem, kas lieto sociālos tīklus, atzina, ka partiju un kandidātu aktivitātes sociālajos tīklos viņiem bija svarīgs faktors, lai veiktu vēlēšanu izvēli, liecina aptaujas dati. Vairāk nekā puse no pilsoņiem ir pamanījuši politiskās reklāmas sociālajos tīklos.
Pēcvēlēšanu aptauja rāda, ka desmit partijām bija izredzes iekļūt parlamentā, pārvarot 5% barjeru. 81% vēlētāju partiju izredzes to pārvarēt bija svarīgs vai ļoti svarīgs apsvērums, lai pieņemtu lēmumu par kuru partiju balsot.
Liela nozīme bija korektam sabiedriskās domas aptauju atspoguļojumam un interpretācijai medijos, jo liela daļa vēlētāju gala lēmumu par savu vēlēšanu izvēli pieņēma pēdējā nedēļā. Domnīcas "Providus" veiktais sabiedrisko domu aptauju monitorings atklāja, ka mediji tikai retos gadījumos atspoguļoja sabiedriskās domas aptaujas tā, lai vēlētājs varētu veikt korektus secinājumus par to, vai kādai partijai ir vai nav izredzes iekļūt Saeimā.
SKDS sabiedriskās domas aptaujas ietvaros laikā no 13.-23. oktobrim dzīvesvietās tika aptaujāti 854 Latvijas pilsoņi (vecumā no 18 līdz 75 gadiem) visos Latvijas reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
