Dzīvokļu īres tirgus - valsts zaudējumi lēšami miljonos  (16)

Iegūstot uzturēšanās atļauju, iznomā iegādāto mājokli

Piemēram, pērn par īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu VID informāciju sniegušas 16 500 personas, kas, domājams, pārsvarā ir par ilgtermiņa mājokļu izīrēšanu. Kopumā šie skaitļi ir niecīgi, salīdzinot ar patieso situāciju īres tirgū. Īpaši īstermiņa īres tirgū, kas tieši pēdējos gados gūst arvien lielāku popularitāti.

Mājokļu īpašnieki, kuriem pieder viens vai divi īpašumi un kuriem to īre nav pamata, bet tikai papildus peļņas avots, izīrējot tos uz neilgu laika termiņu faktiski vispār netiek kontrolēti.

Rihards Kols: "Šobrīd varam runāt par vairākiem šāda veida nekustamā īpašuma darboņiem. Dzīvokļu uzpircēji, kuri savulaik iegādājušies vienu vai vairākus dzīvokļus ar mērķi tos izīrēt īstermiņa vai ilgtermiņa nomā, vai mājokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāki nekustamie īpašumi, tāpēc vienu vai vairākus tie iznomā. Ir arī īpašnieki, kuri mājokli iegādājušies ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, bet paši dzīvo citā īpašumā vai vispār nedzīvo Latvijā. Pēdējie savus īpašumus pārsvarā iegādājušies Rīgas centrā vai Jūrmalā, tos iznomājot par "milzu" naudu. Tas nozīmē, ka viņi no Latvijas guvuši dubultu labumu – iespēju kopā ar visu ģimeni uzturēties Eiropā un nopelnīt, izīrējot iegādāto īpašumu un nemaksājot par to ne eiro centa nodokļos."

Aug gan piedāvājums, gan pieprasījums

Kā savos pārskatos atzīst nekustamo īpašumu kompānijas, tad dzīvokļu īres tirgus Latvijā kļūst arvien aktīvāks gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā. Dzīvokļus aktīvi meklējot gan vietējie, gan arī vēstniecības un starptautiskie uzņēmumi no ASV, Krievijas un citām valstīm.

Vidējās cenas Rīgā "studio" tipa dzīvokļiem svārstās no 100 līdz 700 eiro mēnesī, divistabu dzīvokļiem no 120 līdz 2100 eiro mēnesī, trīsistabu dzīvokļiem no 140 līdz 2600 eiro mēnesī, kur, sākot no 800 līdz 900 eiro mēnesī, jau iespējams izīrēt labu dzīvokli prestižajā klusajā centrā jeb tā saucamajā vēstniecību rajonā. Četristabu un vairāk istabu dzīvokļi tiek izīrēti, sākot no 400 līdz 3600 eiro mēnesī. Savukārt īstermiņa nomā dzīvokļi Rīgā tiek izīrēji, sākot no 80 eiro līdz par 250 eiro un vairāk par diennakti.

"Rēķinot, ka gadā Rīgā tiek izīrēti aptuveni 10 000 dzīvokļi ar vidējo īres maksu 450 eiro mēnesī, sanāk, ka minimālais ieņēmums tikai Rīgā no dzīvokļu īres ir 4 500 000 eiro. Patiesībā šie ieņēmumi ir vismaz 3 reizes lielāki! Valsts kasei iet garām aptuveni 25% no šīs summas, kas ir miljoni! Kāpēc līdz šim ir vērojama pasitivitāte šī tirgus sakārtošanā?

Mums nepietiek naudas veselības nozarei, pensijām, skolotāju algām, tai pat laikā VID nekontrolē nozari, kur iespējams valstij saņemt miljonu eiro nodokļos? Es to uzskatu par bezatbildību," secina R. Kols.

R. Kols uzskata, ka Finanšu ministrijai ir steidzami jāveic situācijas izpēte un jāizstrādā rīcības programma, kā motivēt mājokļu īres biznesa darboņus maksāt valstij nodokļus.

"Protams, ir cilvēki, kuriem mājokļa izīrēšana ir vienīgā iespēja gūt papildus ienākumus, piemēram, papildus pensijai vai minimālajai algai. Šai gadījumā nav godīgi, ka vienāda nodokļu likme jāmaksā gan tiem, kuri no mājokļa izīrēšanas gūst ienākumus tūkstošos gan tiem, kuriem tie ir daži simti eiro. Tāpēc , iespējams, ir jāizstrādā sistēma, ka nodokļi no izīrētā īpašuma jāmaksā no konkrētas ieņēmumu summas. Viennozīmīgi jādomā kā iespējams kontrolēt īstermiņa īres tirgu, kas pēdējo gadu laikā "uzņem apgriezienus".

Cilvēki ir sapratuši, ka šis tirgus kontrolēts faktiski netiek, tāpēc var gūt papildus ienākumus, nemaksājot nodokļus. Mājokļu īres tirgus nav liels un to ir iespējams kontrolēt, kā arī novērst paradoksālo situāciju, kad trešo valstu pilsoņiem iztirgojam savus īpašumus, lai tie iegūtu uzturēšanās atļaujas, lai mēs paši šais īpašumos kļūtu par īrniekiem," uzskata R. Kols.