PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos  (17)

Taču brīdī, kad Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem plašais Krievijas tirgus īsti vairs nav pieejams, valstij ir jāpalīdz ražotājiem un pārstrādātājiem, un vienlaikus arī mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, dodot iespēju ja ne par pārtiku tērēt mazāk, tad vismaz izvēlēties veselīgākus produktus.

Tas, ka PVN pārtikai samazināšana līdz 5% dos pozitīvi efektu visiem, domāju, vairs nav jāpierāda – piemērs ar cenu samazināšanu piena produktiem par 30% uzņēmumam "Food Union" deva realizācijas pieaugumu par 20%, kas nozīmē tikai to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju tos ikdienā vienkārši nevar atļauties. Statistika ir skarba - patlaban Latvijas iedzīvotāji aptuveni 1/3 savu ienākumu tērē pārtikas iegādei, kamēr Eiropā vidēji pārtikas iegādei atvēlē tikai 13 % no saviem ienākumiem.

Lielu daļu no izdevumiem par pārtiku veido tieši nodokļu daļa. Patlaban Latvijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā - atbilstoši Eurostat datiem, Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāka PVN likme nekā Latvijā. Turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāk par desmit procentiem, četrās valstīs – Kiprā, Maltā Īrijā un Apvienotajā karalistē - tā vispār ir 0%, kamēr Latvijā tie ir 21%!

PVN samazināšana pārtikai atbalstītu arī Latvijas ražotājus, jo līdzsvarotu mūsu pozīcijas attiecībā pret importu, kas jau tagad Krievijas embargo dēļ ir pārpludinājis Latviju. Protams, nevar noliegt, ka daudzas zemnieku saimniecības darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā un visbiežāk par nodokļu maksājumiem piemirst, un arī Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte ir par vāju, lai kontrolētu visas zemnieku saimniecības, taču visvairāk cieš tie, kas vēlas būt godīgi pret savu valsti. Tā, piemēram, ja uz Latvijas tirgu ar savu produkciju atbrauc kaimiņvalsts zemnieki, viņiem PVN saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav jāmaksā un tādējādi viņu produkcija jau ir par 21% lētāka. Un pircējam, kas apmeklē mūsu tirgus, nevis iepērkas lielveikalos, šī starpība ir ļoti svarīga, tāpēc nereti tiek izvēlēti kaimiņvalsts produkti.

Uzskatu, ka PVN maksāšana un kases aparātu lietošana tirgos tirdzniecībai ar pārtikas produktiem būtu vispār jāatceļ, tā vietā nosakot saprātīgu tirdzniecības nodevu. Rezultātā importa un vietējo preču pārtikas cenas izlīdzinātos, savukārt mūsu iedzīvotājiem vietējā produkcija kļūtu pieejamāka. Jāatzīmē, ka arī Igaunijas un Lietuvas tirgos kases aprāti pārtikas preču tirdzniecībai nav nepieciešami un jaunas nodevas ieviešana PVN un kases aparātu vietā izlīdzinātu visiem tirdzniecības apstākļus Latvijas tirgos, samazinātu maksājumus un vienkāršotu iekasēšanu, jo jāatzīst, ka daļa nodokļus maksāt izvairās - patreizējā VID kapacitāte tos pat īpaši neaizskar.

Patlaban vairāk nekā 13,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iniciatīva samazināt PVN pārtikai ar portāla "Manabalss.lv" starpniecību ir iesniegta Saeimā, diemžēl Finanšu ministrija ir jau paudusi savu negatavo nostāju pret to. Ticamāk, ka pašreizējais Saeimas sastāvs to nespēs izskatīt un pieņemt, jo jūnijā Saeima nolēma uzdot valdībai līdz gada beigām izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai atzinumu par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Diemžēl no pārtikas mūsu valsts iedzīvotāji nevar atteikties, tiesa, var lietot neveselīgākus un lētākus produktus – gadījums ar piena produktu cenu samazinājumu uzskatāmi pierādīja, ka iedzīvotāji labprāt tos patērētu, ja vien varētu atļauties, un PVN likmes samazināšana pārtikai to var nodrošināt. Savukārt papildus patēriņš radīs labvēlīgu fiskālo efektu – Latvijas zemnieku un pārtikas ražotāji varēs pārdzīvot šo smago posmu, būs vairāk naudas nodokļu ieņēmumu veidā un Latvijas iedzīvotājiem būs darbs.

Jāatceras, kas mums valstī ir svarīgāks – vesela un maksātspējīga sabiedrība, vai arī valsts kases piepildīšana ierēdņu algu nodrošināšanai? Valdības bieži ar vieglu roku mētājas ar daudziem desmitiem miljoniem eiro, kam vispār nav saprotama jēga, taču tiklīdz runa ir par sabiedrības interesēm, pēkšņi sākas augsta moralizēšana par budžeta spiedīgo stāvokli. Jāatceras, ka valsts nav tikai tās budžets, jebkurai valstij ir arī sociālā dimensija, kas liek darīt arī ekonomiski neizdevīgo.