Foto: DELFI
Tuvojas nākamās Saeimas vēlēšanas, kas noteiks nākamo četru gadu prioritātes drošības jomā, tāpēc ir īstais brīdis paraudzīties uz Latvijas aizsardzības jomas nākotnes un šodienas aspektiem. Mēs visi tagad zinām, ka 21. gadsimta draudu izpratne pasaulē pēc Ukrainas notikumiem ir mainījusies. Ja iepriekš neviens pat nepieļāva domu par militārā konflikta un jaunu teritoriju aneksiju iespējamību Eiropas kontinentā, tagad lielai daļai Eiropas valstu par šo iespējamību ir cits redzējums. Zināmā mērā tas ir arī mūsu - Latvijas iespēju mirklis, kas jāizmanto!

Latvija kā Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas Savienības dalībvalsts it kā varētu justies droša un aizsargāta, bet vai tas tā patiešām ir? Arī dalība NATO nozīmē mūsu līdzatbildību un piedalīšanos NATO procesos un uzsāktajās operācijās. Lai to veiktu, neapšaubāmi nepieciešami profesionāli sagatavoti, ekipēti un apmācīti karavīri, kas ir strukturēti vienībās NATO operāciju izpildei. 

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešami valsts piešķirti budžeta līdzekļi savu bruņoto spēku uzturēšanai un attīstībai. NATO spēku vienības tiek formētas no dalībvalstu spēku vienībām, izņēmums ir daži NATO kopēji projekti, kā piemēram, AWACS - agrās brīdināšanas sistēmas lidmašīnu projekts, kas ir NATO kopējo budžeta līdzekļu atbalstīts un vadīts. Bruņoto spēku gadījumā papildus vēl jārēķinās ar ieroču sistēmu, ekipējuma un nepieciešamās munīcijas būtiskām izmaksām, kas saistītas ar tajos pielietotajām augstajām tehnoloģijām. Bez šādām tehnoloģijām Bruņoto spēku kaujas spējas mūsdienu apstākļos nav uzskatāmas par adekvātām un efektīvām. Turklāt izdevumus ir jāspēj plānot ilgtermiņā, vairāku gadu griezumā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!