Vēlēšanās būs aktīva svītrošana, kam sekos politiķu aizkulišu cīņas, prognozē eksperts  (141)

"Prognozēju zemu dalību 12.Saeimas vēlēšanās. Salīdzinot ar situāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, patlaban nekas nav radikāli mainījies, ja abstrahējamies no proeiropeisko Latvijas intelektuāļu "Mobilizācijas pavēstes". Turklāt Valda Zatlera "politiskais eksperiments" tiek uzskatīts par neizdevušos. Neuzticēšanās politiskajām partijām, Saeimai un valdībai arī atgrūž no dalības vēlēšanās. Līdzīgas tendences, ieskaitot lielāko politisko partiju biedru skaita samazināšanos, ir novērojama arī citās Eiropas Savienības valstīs," norāda Skudra.

Turklāt, ja adekvāta ir indikatoru uzrādītā politikas personalizācijas tendence (kas gan Latvijā vienmēr ir dominējusi), vēlēšanu laikā notiks aktīva sarakstu svītrošana. Tie 45 - 55% iedzīvotāju, kuri piedalīsies vēlēšanās, savu neapmierinātību izpaudīs, svītrojot netīkamos kandidātus, jo kāds ir "jāsauc pie atbildības" par "nepareizo Latvijas attīstības virzienu", kuram gan nav ne ekonomiska, ne politiska apzīmējuma, prognozē eksperts.

Savukārt plusiņus saliks tie 20-25% vēlētāju, kuriem nav principiālu iebildumu pret norisēm ekonomikā un politikā, kas gan nenozīmē, ka viņi nepiedalīsies kandidātu svītrošanā.

"Jāatzīmē, ka būs relatīvi nenozīmīga Krievijas un Ukrainas konflikta faktora ietekme uz politisko izvēli vēlēšanās. Kā liecina pētījuma rezultāti, krievvalodīgie nekādus draudus nesaskata, bet lielāko daļu latviešu nomierināja NATO," turpina Skudra.

Vēlēšanās viņš paredz veiksmīgu iznākumu populistiskās Ingunas Sudrabas un viņas "kabatas partijas" "No sirds Latvijai" kampaņai (droši pārvarēs 5% barjeru). Rezultāts varētu būt vēl iespaidīgāks, ja nebūtu sabiedrotās "Saskaņas" pro-Krievijas Federācijas politikas.

"Taisnīgas algas un pensijas" - arī aplokšņu algu saņēmējiem un ēnu ekonomikas "darbaļaudīm" - vēl izcilāku cinismu un populismu demonstrēja tikai J.Zīgerists. Par labu Sudrabas tēlam strādājot daļas latviešu vēlētāju autoritārā domāšana/mentalitāte, kura balstīta cerībā uz vadoni - brīnumdari. Piederība pareizticīgo konfesijai un draudzība ar Krievijas Federāciju varētu pievērst partijai "No sirds Latvijai" tos V.Zatlera vēlētājus, kuri cerēja, bet nesagaidīja "Saskaņas" "ņemšanu" valdībā.

"Iespējama arī Krievijas politiskā spiediena pastiprināšanās pēc vēlēšanām, ja "Saskaņa" ievērojami apsteigs "Vienotību" un vēlētāju līdzdalība vēlēšanās būs zema (aptaujā uzrādīto faktoru rezultātā). Taču Krievijas Federācijas cinisks un atklāts spiediens uz Latvijas Republikas politisko eliti pēc vēlēšanām būs vērojams jebkurā gadījumā, it īpaši, ja Eiropas Savienības un NATO vadība uz to nereaģēs asi nosodoši, izmantojot diplomātiskos kanālus. Būtiska nozīme būs Latvijas Krievu savienības iekļūšanai vai neiekļūšanai Saeimā. Ja iekļūs, tad sekos braucieni uz Krievijas Federāciju, ieskaitot Krimu, un citas politisko PR akcijas," turpina eksperts.

Piepildoties šādai prognozei, Saeima reāli pārstāvēs trešdaļu sabiedrības, bet pārējā ieslīgs politiskā apātijā, atbilstoši individuālo atbildību noraidošajam "ko nu es". Tad pieaugs valsts politiskā nestabilitāte, populistiskie un eiroskeptiskie noskaņojumi. Ar "Liepājas metalurga" un bankas "Citadele" ne/pārdošanu saistītie notikumi, kurus agresīva populisma garā izmanto "Saskaņa", "No sirds Latvijai", "Latvijas Reģionu apvienība", "Vienoti Latvijai", arī var ietekmēt vēlētāju aktivitāti un attieksmi pret "augam gudri" (plus "Pasažieru vilciens").

Valdības koalīcija, kas politiski pārstājusi eksistēt, nepiedāvā skaidru un pārliecinošu perspektīvu - ekonomiski un sociāli - tāpēc, domā Latvijas "politiskie strausi", uzskatām, ka "nav par ko balsot" un "kāda gan tam visam jēga, ja nekas nemainās." Ļoti pateicīga augsne provokācijām pirms vēlēšanu dienas, secina Skudra.

Tāpat izšķiroša nozīme notikumos pēc vēlēšanām būs Sudrabas un Latvijas Krievu savienības panākumiem vai zaudējumiem, kā arī aizkulišu mēģinājumiem "nopirkt" valdību, kas varētu būt dzejnieces Māras Zālītes ierosinātās A.Kirhenšteina balvas cienīga.