Rīgā viesosies leģendām apvītais kuģis 'Kruzenšterns'  (84)

"Krusenshtern"  (krievu valodā: burukuģis Крузенштерн) ir krievu četrmastu barka - liels burinieks, kas būvēts 1926. gadā Brēmerhāfenē-Vēzermindē, Vācijā, kuģu būvētavā "S408" un nosaukts Itālijas pilsētas "Padua" vārdā. Pēc "Sedov", vēl viena kādreizējā Vācijas kuģa, tas ir lielākais parastais burukuģis, kas joprojām darbojas.

Kuģis 1946. gadā tika nodots PSRS kā kara kompensācija un pārdēvēts par godu 19. gadsimta sākumā Krievijā dienējušajam baltvācu pētniekam Ādamam Johanam Kruzenšternam (Adam Johann Krusenstern) (1770-1846).

Ilūzija par lielgabaliem uz kuģa

1946. gada 12. janvārī kuģis tika nodots PSRS tā iekļaušanai Padomju Baltijas flotē. Tas tika noenkurots Kronštates ostā līdz 1961. gadam, kur tam tika veikti gan lielāka, gan mazāka apjoma remonti (piemēram, pirmo dzinēju uzstādīšana), lai varētu veikt misijas Padomju Jūras spēku Hidrogrāfijas pārvaldes vadībā.

No 1961. līdz 1965. gadam kuģis Atlantijas okeānā, Karību jūrā un Vidusjūrā veica vairākas hidrogrāfiskās un okeanogrāfiskās izpētes PSRS Zinātņu akadēmijas vajadzībām, kā arī uz tā notika jūras spēku kadetu apmācības. 1965. gadā kuģis tika nodots PSRS Zivsaimniecības ministrijai Rīgā, lai to izmantotu nākamo zvejniecības virsnieku apmācībai. No 1968. līdz 1972. gadam kuģis tika ievērojami modernizēts, uzstādot patlaban izmantotos dzinējus un uzklājot uz tā šobrīd esošo krāsas kārtu - melnu ar platu, baltu svītru, ieskaitot melnos "iluminatorus", kas no attāluma izskatās kā īstas šaujamlūkas. Krāsojums uz kuģa sāniem liek domāt, ka uz kuģa ir lielgabali, bet tā ir tikai ilūzija.

1981. gada janvārī kuģis "Kruzenshtern" tika nodots "Igaunijas zivsaimniecības nozarei" Tallinā, un 1991. gadā tas kļuva par "Baltijas Zivsaimniecības valsts akadēmijas" flotes kuģi ar jaunu mājvietu Kaļiņingradā.

Nebeidzamie pasaules apceļojumi

"Kruzenshtern" piedalījies daudzās starptautiskās regatēs. Pēc PSRS sabrukuma burinieka finansēšana kļuva problemātiska, tādēļ tika uzsākti pasažieru pārvadājumi. 1995.-1996. gadā burinieks veica ceļojumu apkārt pasaulei, burājot pa to pašu maršrutu, kur savulaik kuģoja pētnieks, kura vārdā nodēvēts šis burinieks.

Burinieks 2005.-2006. gadā vēlreiz apbrauca apkārt pasaulei, tādējādi godinot pētnieka Kruzenšterna pasaules apceļošanas 200. gadskārtu. Interesanti, ka kuģis izmantots trīs vācu filmās - "Die Meuterei auf der Elsinore" (1935); "Herz geht vor Anker" (1940) un "Große Freiheit Nr. 7" (1944), kā arī daudzās krievu un padomju filmās.

Par kuģi

Augstums: 56 m

Garums: 114,50 m

Platums: 14,02 m

Maksimālā iegrime: 7,20 m

Maksimālais ātrums: 17,4 mezgli