Kratīšana saistībā ar Zolitūdes traģēdiju notiek septiņos objektos  (53)

Grišins norādīja, ka kratīšanas notiek ar mērķi iegūt vēl nepieciešamos pierādījumus. Viņš neprecizēja, kuros objektos konkrēti notiek kratīšana.

Grišins piebilda, ka patlaban par aizdomās turēto neviens nav atzīts. Tomēr par kratīšanas rezultātiem viņš vēl neko nevarot komentēt, viennozīmīgi tiks izņemti priekšmeti un pierādījumi. Grišins akcentēja, ka visi svarīgie dokumenti tika izņemti nekavējoties pēc negadījuma.

Tāpat Grišins nevarēja atbildēt, kura tiesa sankcionē kratīšanas. Izmeklēšanu apgrūtina tas, ka patlaban izmeklētājiem nav iespējams iekļūt sagruvušajā objektā, jo tas ir bīstami.

Jautāts, kad varētu būt kādi aizdomās turamie, Grišins izteicās, ka tas notiks tad, kad būs iegūti jebkādi pierādījumi par konkrētās personas vainu, tad tā noteikti tiks aizturēta.

Tāpat Grišins papildināja, ka lielākā daļa no nozīmīgākajiem pierādījumiem tika izņemta glābšanas operācijas laikā, bet, lai nebūtu kādu neatbildētu jautājumu, ir nepieciešams veikt visas iespējamās izpētes.

Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala "Maxima" ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par "Maxima" attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.

Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pagaidām nav neviena aizturētā, pratina lieciniekus un sagruvušās ēkas būvniecības procesā iesaistītos un vāc pierādījumus.

Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju, kurā gāja bojā 54 cilvēki, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Izmeklēšanas gaitā kriminālprocesu var arī pārkvalificēt pēc citiem pantiem.

Uzņemoties politisko atbildību par notikušo, 27.novembrī par atkāpšanos paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) īpaši sasauktā preses konferencē nekavējoties paziņoja jau iepriekš sociālajos tīklos pausto, ka atkāpties negrasās, jo par savu atbildību uzskata palīdzības sniegšanu cietušajiem un traģēdijas izmeklēšanas veicināšanu. No žurnālistu jautājumiem Rīgas mērs izvairījās.