Labdarības organizācija "ziedot.lv" pirmdien saņēmusi Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja Jāņa Kažociņa parakstītu vēstuli "Nr1", kurā, neiedziļinoties situācijā, izteikti pārmetumi gan šai nevalstiskajai organizācijai, gan Rīgas domei, gan Labklājības ministrijai (LM), pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Vēstulē organizācija tiek aicināta piesaistīt brīvprātīgos, sacīja Dimanta, norādot, ka tai pat laikā pati komisija prasa naudu savas darbības nodrošināšanai. Tāpat vēstulē pārmests, ka komisijai nav iespējams iegūt informāciju par ziedoto summu izlietojumu. Līdz ar to "ziedot.lv" pārstāvjiem rodas jautājums, kur šī komisija ir bijusi visas trīs nedēļas kopš traģēdijas, kad medijos aktīvi stāstīts par ziedojumu izlietojumu un to vākšanu.
Dimanta pauda viedokli, ka komisija ar šādu attieksmi turpina Zolitūdes traģēdiju, kas notika nevērības, neuzmanības un nolaidības dēļ - komisijas pirmais dokuments - vēstule - ir ar daudzām faktu kļūdām, sliktā latviešu valodā, kā arī balstīts uz vienas puses sniegtu subjektīvu informāciju.
Vēstule tapusi, neiedziļinoties situācijā, un tajā organizācija ir nomelnota, sacīja Dimanta.
Viņa piebilda, ka Kažociņš vēstulē atzīmējis: "ziedot.lv" kapacitāte esot pārāk maza, lai cilvēkiem, kas tajā ir vērsušies, sniegtu palīdzību. Visi šie izteikumi un apgalvojumi aizvainojuši organizāciju, kuras darbinieki, saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, strādājot virsstundas un arī veltot darbam laiku brīvdienās, neprasot par to kādu papildus naudu.
"Man ir ļoti skumji, kā tas viss ir sācies, bet pašreiz notiekošais komisijai nedara godu, bet gan liecina par tādu "gāzi grīdā"" attieksmi.
Ja cilvēki [komisijas locekļi] rakstītu atlūgumus savos līdzšinējos darbos, tad būtu saprotams, kāpēc tiek prasīta nauda tāda apjoma tēriņiem, jo cilvēkam no kaut kā ir jādzīvo un alga jāsaņem. Tomēr šajā gadījumā nav skaidri pienākumi, par ko komisija naudu saņems, sacīja Dimanta.
Viņa sacīja, ka Kažociņam būtu jāatvainojas par šo pirmo vēstuli "ziedot.lv" darbiniekiem un citām institūcijām.
Patlaban vienīgais komisijas loceklis, kurš paziņojis, ka atstās savu oficiālo darbu Aizsardzības ministrijas štata padomnieka amatā, ir pats Kažociņš.
Kā ziņots, komisijas darba nodrošināšanai prasīti vairāk nekā 150 000 latu.
Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.
Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs Rīgas dome.
Saskaņā ar valdībā iesniegto tāmi 8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.
Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi.
Saskaņā ar tāmi 104 186 eiro (72 930 latu) nepieciešami atlīdzībai komisijas locekļiem, savukārt vēl 61 400 eiro (42 980 latu) atlīdzībai pieaicinātiem speciālistiem. Tikmēr septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 4025 latus, bet ekspertu piesaistīšanai - 3540 latu.
Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 3000 latu, projektoru 400 latu vērtībā, rūteri par 150 latiem, papīra smalcinātāju par 900 latiem, izstrādāt mājaslapu par 1000 latiem. Multifunkcionālājai drukai paredzēts izlietot 600 latu, kā arī toneru komplektam krāsainai drukai - 250 latu, bet melnam tonerim drukai - 270 latu.
Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus 540 latu apmērā, tāpat paredzēts iegādāties piecus mobilos telefonus 90 latu vērtībā katru, bet internets birojam kopumā izmaksās 226,08 latus. Vēl 5460 latu kopumā paredzēti automašīnas nomai, bet 2229,96 lati - degvielai.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.