Kā paziņojumā presei uzsver alianse, tās direktore Rasma Pīpiķe jau šā gada 9. decembrī notikušajā sabiedriskajā apspriedē par komisijas izveidi norādījusi, ka komisijas sastāvā nepieciešams iekļaut kādu cilvēku, kas pārstāvētu cietušo intereses. Līdzīgu viedokli pauduši vēl vairāki apspriedes dalībnieki, tomēr sēdes laikā atklājies, ka Ministru kabineta rīkojums par komisijas sastāva apstiprināšanu ir jau sagatavots.
Pīpiķe kopā ar Regīnu Ločmeli un Mārci Lioru Skadmani, kurš Zolitūdes traģēdijā zaudēja māsu un tēvu, arī 12. decembrī notikušajā komisijas neformālajā sanāksmē mudinājuši paplašināt komisiju, lai panāktu līdzsvaru tās sastāvā, ko izraudzījās Ministru kabinets un Saeima,
Tad solīts, ka risinājums par to, kā panākt līdzsvaru komisijas darbībā, tiks meklēts 2014. gada janvārī, kad plānots sagatavot komisijas nolikumu.
Latvijas Pilsoniskā alianse uzsver, ka, ņemot vērā traģēdijas nozīmīgumu, komisijas izveidošanai bija jānotiek caurskatāmā un uzticību raisošā procesā, taču tas, diemžēl nav noticis.
Tagad, ņemot vērā plaši izskanējušo informāciju par komisijas vadītāja Jāņa Kažociņa parakstītajā vēstulē paustajiem pārmetumiem "ziedot.lv", Latvijas Pilsoniskajai aliansei arī radušās bažas, ka komisijas locekļi īsti neizprot nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā. " Tieši organizācijas reaģēja ātri un adekvāti, sniedzot palīdzību traģēdijā cietušajiem un turpinot sniegt atbalstu," norāda Latvijas Pilsoniskā alianse.
"Delfi" jau vēstīja, ka, ņemot vērā ažiotāžu, ko izraisījušas ziņas par to, ka komisijas darbības nodrošināšanai no valsts budžeta pieprasīti vairāk nekā 150 000 latu, valdība otrdien atlika lemšanu par līdzekļu piešķiršanu. Komisijas priekšsēdētājs ir bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Kažociņš, bet komisijā darbojas arī bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, nu jau bijusī sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Inese Voika un uzņēmēja Baiba Rubesa.