Tiesa ierosina Zolitūdes traģēdijā cietušo 100 miljonu piedziņas lietu  (89)

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikums par 100 miljonu latu piedziņu no tirgotāja SIA "Maxima Latvija", būvuzņēmuma "Re&Re", sagruvušās ēkas īpašnieka SIA "Tineo", ēkas attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" un Rīgas domes. Pieteikums tika atstāts bez virzības līdz šodienai, 6.janvārim, trūkumu novēršanai.

Prasītāju pārstāvis advokāts Aldis Gobzems aģentūru LETA iepriekš informēja, ka pirmā no prasībām iesniegta trīs cietušo privātpersonu vārdā, lūdzot piedzīt 50 miljonus par labu vienam, 40 miljonus par labu otram, kā arī 10 miljonus par labu trešajam cietušajam.

Uz norādi, ka policijas veiktā izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā nav noslēgusies un vainīgie nav notiesāti, Gobzems atbildēja, ka krimināllietā tiek skaidrota konkrēta fizisko personu atbildība, bet šajā gadījumā tiek runāts par juridisko personu atbildību.

"Līdzšinējā tiesu prakse ir apliecinājusi, ka faktiski nevis mums ir jāpierāda, ka viņi kaut ko nav izdarījuši, bet viņiem jāpierāda, ka viņi visu izdarījuši pareizi. Civiltiesībās šādas lietas kontekstā ir pavisam apgriezts pretējs pierādīšanas pienākums. Ja krimināllietā notiesās konkrētu personu, tad attiecīgās juridiskās personas varēs pret to vērsties ar regresa prasību," norādīja advokāts.

Advokāts argumentē, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju tiesību aizskāruma gadījumā. Tātad likums nosaka, ja cilvēks gājis bojā, tā tuviniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Likums ir paredzējis tiesības uz analogu kompensāciju ne tikai nāves, bet arī sakropļojuma vai citādu fizisku vai emocionālu sāpju gadījumā.

Vienīgais jautājums ir par to, kas ir taisnīgs kompensācijas apmērs. Gobzems uzskata, ka viena gada peļņa kā kompensācijas apmērs nav taisnīgs un tas ir gaužām pieticīgi prasīts.

Jau ziņots, ka, pērn 21.novembrī iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.