Divi mēneši kopš Zolitūdes traģēdijas – 'pačabējusi' komisija, pirmās kompensācijas un aizdomās turamie  (81)

Katrai Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenei organizācija "Ziedot.lv" sniegusi sākotnējo palīdzību un izmaksājusi naudas pabalstus 6402,92 eiro apmērā. Kompensācijas piešķīrusi arī Rīgas dome. Latvijas un citu valstu iedzīvotāji traģēdijā cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem līdz janvāra vidum ziedojuši 1 405 096 eiro. Līdz 15.janvārim "Ziedot.lv" palīdzību bija sniedzis 895 440 eiro apmērā.

Savukārt kādai sievietei, kuras pusmāsa gājusi bojā Zolitūdes traģēdijā, liegta rehabilitācija, atteikumu pamatojot ar to, ka pusmāsa nav māsa. Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) gan steigšus atzinusi, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atteikums nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus bijusi kļūda, kas tiks labota.

Ir izkristalizējies aizdomās turamo personu loks, janvāra sākumā paziņoja Ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers. Viņš sīkāk šo jautājumu nevēlējās komentēt, lai netracinātu sabiedrību. Kopumā kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vismaz 115 personas.

Izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā "Maxima" veikalā varētu notikt marta otrajā pusē un pirmie secinājumi varētu būt vasarā. Eksperimenta īstenošana esot ievilkusies objektīvu iemeslu dēļ, jo ēkas gruveši šobrīd ir bīstami un tie jānostiprina, deputātiem, atskaitoties par izmeklēšanā paveikto, janvāra vidū paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Ekonomikas ministrija, balstoties uz iedzīvotāju ziņojumiem, grasās veidot riskanto sabiedrisko ēku sarakstu un šajās būvēs īstenot ārkārtas neatkarīgas ekspertīzes. Tāpat, apsekojot sabiedriski nozīmīgu ēku būvlaukumus un ekspluatācijā nodotās ēkas, būvvaldes konstatējušas virkni dažādu pārkāpumu, 44 objektos fiksētas nedrošuma pazīmes, bet būvdarbi apturēti 13 gadījumos.

Sabiedrība daudz lielāku vērību pievērš ugunsdrošības signalizācijai. Tiek vēstīts par tirdzniecības centru un, piemēram, Rīgas Tiesu nama evakuāciju, gadījumos, kad nostrādā signalizācija.

Savukārt disciplinārsodu izpelnījies ugunsdzēsējs Jānis Seņkāns, kurš, pirms runāt ar medijiem, to nebija saskaņojis ar savu priekšniecību. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība decembrī pieprasīja šo rājienu atcelt.

Tāpat šajā laikā Rīgas apgabaltiesā iesniegts Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikums par 100 miljonu latu piedziņu no tirgotāja SIA "Maxima Latvija", būvuzņēmuma "Re&Re", sagruvušās ēkas īpašnieka SIA "Tineo", ēkas attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" un Rīgas domes. Tiesa pieteikumu pieņēmusi un ierosinājusi civillietu.

Somijas kompānijas ''Rak Tek Solutions'' galvenais inženieris Tomass Kaljass decembra sākumā pauda pārliecību, ka Zolitūdes projekta atbildīgajiem būvinženieriem būtu bijis jāpamana rupjās kļūdas, kas pieļautas nesošo konstrukciju dizainā.

Lielveikala projekta autoru - arhitektu biroja "Kubs" - pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzē atklāts, ka Zolitūdes traģēdijā sabrukušā lielveikala "Maxima" tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā nav skaidrības par slodzēm uz pārsegumu, turklāt paskaidrojuma rakstā norādītās pārsniedz aplēsēs izmantoto slodžu lielumu. Ar šādu paziņojumu par Celmiņa secināto decembra sākumā nāk arhitektu biroja pārstāvji. 

Tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādējādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām.

40 dienas pēc traģēdijas vairāki simti cilvēku pulcējās Zolitūdes traģēdijas 40.dienas piemiņas pasākumā pie sagruvušā lielveikala "Maxima". Savukārt janvāra vidū ziedus traģēdijas vietā nolika arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

20.janvārī par ministru portfeļu sadalījumu vienojās politiskie spēki un premjera amatam demisionējušā Valda Dombrovska (V) vietā nominētā Laimdota Straujuma paziņoja, ka valdība ir nokomplektēta un gatava strādāt. Tajā amatu saglabājis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Straujuma gan nepiekāpās un neaicināja jaunajā valdībā Reformu partijas virzīto līdzšinējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, šādu lēmumu pamatojot, ka viņam kā par jomu tieši atbildīgajam jāuzņemas par to atbildība.

Topošās valdības deklarācijas melnrakstā arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas pabeigšana minēta kā viens no jaunās valdības uzdevumiem. Tāpat pausta apņemšanās sakārtot būvniecību regulējošo normatīvo bāzi.

"Delfi" jau ziņoja, ka Dombrovskis atkāpās nepilnu nedēļu pēc Zolitūdes traģēdijas, 27.novembrī. Viņš savu demisiju saistīja tieši ar šo nelaimi.

Nākamajā dienā, 28.novembrī, no amata tika atbrīvots "Maxima Latvija" valdes loceklis Gintars Jasinsks - "par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā". Preses konferencē, atbildot uz jautājumu, vai Dombrovska piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, Jasinsks bija paziņojis, ka ka atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi.

Veikalu ķēdes "Maxima" īpašnieku holdinga "Vilniaus prekyba" akcionārs Igns Staškevičs norādīja, ka "Maxima Latvija" pēc traģēdijas piedzīvo lojālo klientu zaudēšanu. Pēc traģēdijas Zolitūdē aptuveni par piektdaļu saruka kompānijas apgrozījums. "Maxima Latvija" nolēma mainīt uzņēmuma attīstības stratēģiju.

Pirmā mēneša laikā kopš traģēdijas kriminālprocesā policija bija izņēmusi vairākus desmitus tūkstošu dokumentu un vairāk nekā 80 informācijas nesēju.

Kriminālprocesā izmeklēšanas grupas vadītāja pakļautībā darbojās 46 izmeklētāji, papildus tikuši piesaistīti vairāk nekā 40 policijas darbinieku atsevišķu kriminālprocesuālo darbību veikšanai - cietušo personu apzināšanai, dokumentu izpētei un procesuālai noformēšanai.

Pirmajā mēnesī kriminālprocesā par cietušām tika atzītas 97 personas. Saņemts daudz pieteikumu no juridiskām personām.

Lai pēc iespējas ātrāk rastu atbildes par notikušā patiesajiem cēloņiem un novērstu tamlīdzīgas traģēdijas atkārtošanos nākotnē, lielveikalu būvējusī SIA "Re&Re" un piesaistītie nozares eksperti noskaidro pirms diviem gadiem ekspluatācijā nodotās būves jumta sabrukšanas iespējamos iemeslus.

Jau novembrī tika izveidota sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai un risinājumu meklēšanai, lai nākotnē šādas traģēdijas nepiemeklētu Latvijas iedzīvotājus. Tomēr no komisijas vadītāja amata decembrī atkāpās bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, tāpat no amata atkāpušās komisijas locekles - bijusī ''Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika un uzņēmēja Baiba Rubesa.

Premjers Dombrovskis decembra beigās paziņoja, ka jauna Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija pašlaik netiks veidota.

21.novembra vakarā Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp trīs ugunsdzēsēji glābēji, bet vēl vairāki desmiti ļautiņu guva smagus ievainojumus. Arī starp cietušajiem bija ugunsdzēsēji. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.