Prasībā ir septiņi atbildētāji - SIA "Maxima Latvija", SIA "Re&Re", SIA "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas dome, arhitektu firma "Kubs" un SIA "HND Grupa".
Prasības pieteikumi par kopējo summu 350 miljoni eiro tika iesniegti Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Talsu rajona tiesā, iepriekš informēja biedrībā "Esi atbildīgs!". Centra rajona tiesa pieteikumu atstāja bez virzības trūkumu novēršanai, bet pieteikuma iesniedzēji nolēma nenovērst trūkumus, lai pieteikums tiktu citam tiesnesim.
Minētajās prasībās ir septiņi atbildētāji - SIA "Maxima Latvija", SIA "Re&Re", SIA "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas dome, arhitektu firma "Kubs" un SIA "HND Grupa". Prasība pret Rīgas domi tiek celta tādā apmērā, kā tas noteikts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu likuma 14.panta trešajā daļā, proti, 28 457 eiro apmērā, jo ar prasību nevis vēlas sodīt nodokļu maksātājus, bet gan konkrētas juridiskas personas.
Tika norādīts, ka gadījumā, ja pilnībā tiks apmierinātas šīs prasības un par labu prasītājiem tiks piedzīta visa summa, tad 90% no šīs summas jeb 315 miljonus eiro prasītāji ziedos labdarībai Latvijas bērniem, ugunsdzēsējiem, policistiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem un arī citiem, kuri rūpējas par drošu, taisnīgu un godīgu Latviju.
Tāpat šīs nav pēdējās prasības. "Mēs turpināsim celt citu prasību pēc citas, lai kaut vai šādā veidā apgrūtinātu atbildētāju ikdienu un kaut vai šādā veidā atgādinātu viņiem par viņu lomu Zolitūdes traģēdijā," norādīts "Esi atbildīgs!" paziņojumā.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa mēneša sākumā noraidīja pieteikumu par prasības nodrošinājumu - četru atbildētāju kustamas un nekustamas mantas apķīlāšanu - Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības lietā par 100 miljonu latu (142,3 miljonu eiro) piedziņu no "Maxima" lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes. Prasītāji bija lūguši apķīlāt tirgotāja SIA "Maxima Latvija", būvuzņēmuma "Re&Re", sagruvušās ēkas īpašnieka SIA "Tineo" un ēkas attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" mantu. Pieteikums nebija vērsts pret Rīgas domi.
Prasītāju pārstāvis advokāts Aldis Gobzems iepriekš informēja, ka pirmā no prasībām iesniegta trīs cietušo privātpersonu vārdā, lūdzot piedzīt 50 miljonus par labu vienam, 40 miljonus par labu otram, kā arī 10 miljonus par labu trešajam cietušajam.
Uz norādi, ka policijas veiktā izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā nav noslēgusies un vainīgie nav notiesāti, Gobzems atbildēja, ka krimināllietā tiek noskaidrota konkrēta fizisko personu atbildība, bet šajā gadījumā tiek runāts par juridisko personu atbildību.
"Līdzšinējā tiesu prakse ir apliecinājusi, ka faktiski nevis mums ir jāpierāda, ka viņi kaut ko nav izdarījuši, bet viņiem jāpierāda, ka viņi visu izdarījuši pareizi. Civiltiesībās šādas lietas kontekstā ir pavisam apgriezts pretējs pierādīšanas pienākums. Ja krimināllietā notiesās konkrētu personu, tad attiecīgās juridiskās personas varēs pret to vērsties ar regresa prasību," norādīja advokāts.
Advokāts argumentē, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju tiesību aizskāruma gadījumā. Likums nosaka, ja cilvēks gājis bojā, tā tuviniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Likums ir paredzējis tiesības uz analogu kompensāciju ne tikai nāves, bet arī sakropļojuma vai citādu fizisku vai emocionālu sāpju gadījumā.
Vienīgais jautājums ir par to, kas ir taisnīgs kompensācijas apmērs. Gobzems uzskata, ka viena gada peļņa kā kompensācijas apmērs nav taisnīgs un tas ir gaužām pieticīgi prasīts.
Jau ziņots, ka, pērn 21.novembrī iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.