Priekšlikumus valdības rīcības plānam, lai izvērtētu Zolitūdes traģēdijas apstākļus un izskaustu tās cēloņus, ir iesniedzis "Providus". Uzdevumu vidū ir ierosinājums Iekšlietu ministrijai vismaz reizi trīs mēnešos organizēt brīfingus par izmeklēšanas gaitu, kā arī rīkot īpašas tikšanās starp izmeklēšanas grupas vadītājiem un traģēdijā cietušajiem.
Ekonomikas ministrija tiek aicināta ne tikai izpildīt apņemšanos uzlabot būvniecības kontroli, bet arī nodrošināt, lai informācija par visiem būvniecības projektiem būtu pieejama elektroniskā sistēmā. Valsts kancelejai vai Pārresoru koordinācijas centram būtu jāizvērtē valsts krīžu vadības sistēmas, kā arī jākoordinē dažādu valsts institūciju darbi traģēdijas apstākļu noskaidrošanai, bet Tieslietu ministrijai būtu jāizstrādā likumprojekts ar noteikumiem sabiedriskās izmeklēšanas komisiju izveidei līdzīgu traģēdiju gadījumā.
Priekšlikumu pamatā ir janvāra beigās notikusī apspriede, kurā piedalījās aptuveni 20 nevalstisko organizāciju un institūciju pārstāvji, kā arī citi eksperti.
Tuvākajā laikā Sabiedrība par atklātību "Delna" rīkos apspriešanu par sabiedriskās komisijas izveidi Zolitūdes apstākļu izmeklēšanai un sistēmisko kļūdu labošanai, piedāvājot sabiedrības vērtējumam priekšlikumu par komisijas uzdevumiem, sastāva veidošanas kritērijiem, kā arī finansēšanas nosacījumiem.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdība pērn nolēma izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un "Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika. Taču pēc skandāla par šo komisijas locekļu atalgojumu, tā izjuka.