'Maximas' traģēdijā cietušie par nepietiekamu sērošanu un bezdarbību sūdz tiesā 'Re&Re' šefu un Ušakovu  (101)

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā portālam "Delfi" apliecināja, ka ir piektdien saņemta šāda prasība par atvainošanos morālā kaitējuma nodarīšanā, ko parakstījis zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv traģēdijā cietušos vairākās daudzmiljonu prasībās pret iesaistītajiem uzņēmumiem un institūcijām.

Traģēdijā tuviniekus zaudējušos ir aizskāris fakts, ka Pauniņš traģēdijas piemiņas brīdī kopā ar dzīvesbiedri devies eksotiskā ceļojumā, nevis sērojis piemiņas pasākumos, kuri rīkoti nepilnu mēnesi pēc notikuma. Būvfirmas šefs nav ieradies arī uz tiesu, kurā skatīta civilprasība, taču dažādu izklaidējoša rakstura pasākumu apmeklēšanai laiku atradis, teikts prasības pieteikumā, kas ir portāla "Delfi" rīcībā.

Prasībā norādīts, ka Pauniņš kā "Re&Re" valdes priekšsēdētājs saskaņā ar Komerclikumu reprezentē attiecīgo sabiedrību un tāpēc cietušie uzskata, ka ir pamats viņa attieksmi saistīt ar attiecīgajiem būvniecības procesiem un būvniecības kompānijas īpašnieku attieksmi pret traģēdiju un tās sekām.

Prasībā norādīts, ka Pauniņš kā būvfirmas viens no īpašniekiem un valdes priekšsēdētājs nav veicis nekādas darbības, lai "Re&Re" valdi sauktu pie atbildības, proti, kā īpašnieks nav ierosinājis valdes atsaukšanu un arī pats priekšsēdētāja amatu nav atstājis.

Savukārt Ušakovs kā Rīgas domes priekšsēdētājs pēc prasības iesniedzēju domām nepietiekami veica Būvvaldes uzraudzību. Viņi uzskata, ka Ušakovam kā Rīgas mēram vajadzēja saukt pie atbildības Būvvaldes amatpersonas, kas saistītas ar "Maximas" traģēdiju, proti, tos, kuri apstiprināja būvatļauju, atļāva būvniecības sadalīšanu divās kārtās, pieņēma ekspluatācijā šo ēku utt. Rīgas mērs arī pēc traģēdijas nav ierosinājis nekādus tiesību normu grozījumus, uzskata prasības iesniedzēji.

Tuviniekus zaudējušos satraucis arī tas, ka Ušakovs vairāk uzmanības velta savai personīgajai dzīvei un to publisko, nevis risina jautājumus, kas saistīti ar traģēdijas rezultātā radītā kaitējuma samazināšanu.

Prasībā lūgts tiesu atzīt par prettiesisku Pauniņa bezdarbību, nenodrošinot, lai viņa pakļautībā esošā būvfirma veiktu darbības, kas nodrošinātu cilvēku dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības procesā "Maximas" ēkā. Tiek lūgts atzīt par negodprātīgu un pretēju Civillikumam Pauniņa rīcību, nepiedaloties atceres pasākumā 2013.gada 30.decembrī, kurā tika pieminēti traģēdijas upuri.

Prasītāji lūdz atzīt par pretēju Valsts pārvaldes likuma 10.pantā noteiktajam labas pārvaldības principam Ušakova bezdarbību, nepieņemot attiecīgus rīkojumus, neierosinot attiecīgus Rīgas domes lēmumus, kas radītu pārbaudes mehānismu, lai būvniecības process "Maximas" ēkā notiktu droši.

Cietušo pārstāvis uzskata, ka Ušakovs un Pauniņš ar savu rīcību cietušajiem radījuši morālas ciešanas, tāpēc lūdz abus atbildētājus viņiem rakstiski atvainoties.

Tiesa lēmumu par lietas ierosināšanu vēl nav pieņēmusi.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Par notikušo ir sākts kriminālprocess, kurā joprojām notiek apjomīga izmeklēšana. Savukārt cietušie un tuviniekus zaudējušie vērsušies tiesā pret virkni juridisko personu, prasot miljonu kompensācijas.