Rabarberi ir ne tikai veselīgi, bet arī piešķir saldajiem ēdieniem pavasarīgu svaigumu. Rabarberiem raksturīgo svaigo garšu piešķir augļskābes, jo sevišķi ābolskābe, citronskābe un oksālskābe. Oksālskābe (skābeņskābe) reaģē ar alumīniju un rūsējošām metāla daļām, veidojot neveselīgus ķīmiskus savienojumus, tāpēc ēdiena gatavošanas laikā rabarberiem nevajadzētu nonākt saskarē ar alumīnija traukiem un alumīnija foliju.
Rabarberus nevajadzētu ēst regulāri katru dienu, jo rabarberos esošā oksālskābe veido nešķīstošus savienojumus ar organismā esošo kalciju. Šī iemesla dēļ rabarberus vispār nav ieteicams lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir zarnu iekaisumi (kalcija deficīta dēļ var uznākt muskuļu krampji un var tikt traucēta asins recēšana).
Oksālskābe organismā ar kalciju veido slikti šķīstošus kalcijas sāļus (kalcija oskalātu), kas var kristalizētā veidā nogulsnēties urīna kanālos un nierēs. Nierakmeņi veidojas tikai tad, ja vienlaicīgi ir arī problēmas ar kalcija vielmaiņu organismā. Zaļo šķirņu rabarberu kātos ir vairāk oksālskābes nekā sarkano šķirņu rabarberos. Visvairāk oksālskābes ir rabarberu lapās un mizā. Rabarberu sezona beidzas jūnija beigās, kad tajos strauji paaugstinās oksālskābes daudzums.
Daži veidi, kā samazināt oksālskābes iedarbību:
Garšvielas, kas labi sader ar rabarberu ēdieniem, ir citrons, kanēlis un ingvers, kā arī muskatrieksts. Rabarberus var arī uzglabāt ziemai, ja nomizotus un sagrieztus tos slēgtā plastmasas traukā vai maisiņā ievieto saldētavā.