„Kāpēc ēdiens ir galvenais?" ar šādu jautājumu lektors sāka lekciju, paskaidrojot, ka cilvēka embrijam pirmais izveidojas zarnu trakts, pēc tam asinsrite. Ar pareizu uzturu var ne tikai ietekmēt pārējās organisma sistēmas, bet arī ārstēt. Uzturu cilvēks neuztver tikai ar gremošanas sistēmu, bet arī ar visām maņām, ar domām un tradīcijām, kas apziņā ļoti grūti maināmas.
Veselībai tikpat svarīga kā pārtikas uzņemšana ir arī tās atlikumu izvadīšana, kas notiek dažādos veidos: ar tualetes apmeklējumu, svīšanu, kas vairāk raksturīga vīriešiem, un ar mēnešreizēm sievietēm. „Lai attīrītu organismu, vīrietim vismaz trīs reizes nedēļā pa 15 minūtēm kārtīgi jāizsvīst fiziskās nodarbībās," ieteica Lācītis.
No rīta līdz vakaram
Zīmējot apli, lektors skaidroja sakarības, kādas dabas un cilvēka dzīves ritumam veidojas ar svarīgāko orgānu sistēmām un pārtiku.
- Gada ritumam sākums ir pavasaris, dienai - rīts, cilvēka dzīvei - bērnība. Šajā laikā visās dabas norisēs enerģija iet uz augšu. Svarīgākie orgāni ķermenī ir aknas un žultspūslis, bet dominējošā garša - skāba, kas nedaudz tiek mīkstināta ar saldu. „Tostermaizes ar sieru, desu un tomātu no rīta ēdienkartes izsvītrojam," viņš ieteica.
- Nākamais posms, kas saistīts ar izejošo enerģiju, ir vasara, dienas vidus un jaunība, kad dominē sirds un tievās zarnas, bet galvenā garša ir rūgta. Lācītis iesaka nebaidīties, piemēram, no vērmelēm.
- Enerģijas koncentrācija saistīta ar atvasaru, pēcpusdienu un briedumu cilvēka mūžā. Tad svarīgākie ir kuņģis, liesa, aizkuņģa dziedzeris, bet garša - salda. Trijos četros pēcpusdienā organismam vajag dot kaut ko ar šādu garšu. Labāk, ja tas ir salds auglis vai medus, nevis kūka. Tad enerģijas pietiks līdz vēlam vakaram.
- Enerģijas lejupslīde saistās ar rudeni, vakaru un vecumu. Dominē plaušas un resnā zarna, bet garša ir sīva, asa vai piparaina, tā veicina kaitīgo vielu izvadīšanu.
- Pārejošā enerģija - ziema, nakts un pāriešana, kā to nosauca Lācītis,- saistās ar nierēm un urīnpūsli. Dominē sāļa garša. „Mēs taču produktus ziemai iesālām, vai ne?" jautā lektors. „Ziemā noēdam tonnām apelsīnu, mandarīnu, ananasu un banānu. Pēc tam brīnāmies, ka pavasarī slimojam, jo organisms no tā grib atbrīvoties. Šie augļi nobriest dienvidu zemēs, tie organismu karstā laikā dzesē. Bet mēs tos ēdam ziemā, kad ir auksti, kad jāēd dārzeņi, saknes un graudaugi."
Ja cilvēkam brieduma gados dzimst bērni, viņam nav viegli tikt ar jauno paaudzi galā, jo šajā laikā enerģija koncentrējas. Tā rodas nesaprašanās starp paaudzēm. Ja izdodas to transformēt augšupejošajā, tad viss ir labi - neatbilstības nav, cilvēki ilgāk saglabā jaunību: „Ja omīte ar mazbērniem spēlē bumbu, viss kārtībā."
Ledusskapja meditācija
Roberts Lācītis minēja situāciju, kas katram pazīstama: „Tā ir ledusskapja meditācija, kad cilvēks vakarā atver ledusskapi un domā, ko vēl apēst. Tas nav izsalkums, bet gan kādas garšas trūkums. Ēdot nav savākta pilna dienas buķete: skābs, rūgts, salds, sīvs un sāļš."
Runājot par to, kādi produkti būtu jāēd, lektors aicināja iztēloties šķīvi. Apmēram 60 % jābūt graudaugiem - putrām vai pilngraudu maizei. „Gladiatorus senos laikos sauca par grūbu ēdājiem, jo tie ir visstiprākie graudi, kas dod visvairāk enerģijas," viņš skaidroja. 5 - 10 % no dienas pārtikas devas jābūt zupai. Tiek uzskatīts, ka visveselīgākā ir miso zupa, ko gatavo no fermentētu sojas pupiņu pastas. Uz iebildumiem, ka soja lielākoties ir modificēta, Lācītis pastāstīja, ka no modificētajiem augiem Latvijā visvairāk tiek patērēta kafija, tad zaļie zirnīši, kukurūza, kartupeļi, arī gaļa un mieži, tikai pēc tam sarakstā ir soja. Latvieši var gatavot citas zupas: dārzeņu, sēņu, zivju. Par gaļas zupām lektors izteicās diezgan asi: „Neēdiet to līķu novārījumu!" Vasarai, viņaprāt, vislabākā ir skābputra.
20 - 30% no dienas uztura jābūt dārzeņiem. Lai kā tie tiktu pagatavoti - sautēti, tvaicēti, vārīti -, pēc pagatavošanas tiem noteikti jāsaglabā kraukšķīgums. 5 - 10% jābūt pākšaugiem, zivīm, riekstiem un jūras kāpostiem, ko daudzi cilvēki nelieto vispār. Šis produkts ir ļoti vērtīgs, jo satur svarīgus mikroelementus un daudz joda.
Par dzīvnieku valsts olbaltumvielām speciālists teica: „Zinātnieki noskaidrojuši, ka cilvēkam dienā vajag tikai 9 g olbaltumvielu. Japāņi katru dienu ēd tofu jeb sojas sieru. Latviešiem būtu jāēd biezpiens, sevišķi, ja tas gatavots no kazas piena. Tas pēc sastāva ir daudz piemērotāks organismam nekā govs piens."
Mērs - plaukstas
Lai zinātu, cik dienā jāapēd, kā mērs tiek izmantotas plaukstas. Vienā ēdienreizē var apēst apmēram sauju gatavas putras. Dārzeņu deva ir tik liela, cik to ietilpst abās saujās ar izplestiem pirktiem. Ja ēd gaļu, gabaliņam jābūt tik lielam, cik liela ir plauksta bez pirkstiem, apmēram divreiz vairāk var ēst zivi. „Vēl klāt pupiņas, mazliet jūras kāpostu, makaronu un biezpiena, kādu sālījumu vai skābējumu un, protams, zupiņu. Tad vakarā nebūs ledusskapja meditācijas," skaidro lektors.
Par nakteņiem un riepām
Lielu problēmu organismam sagādā gļotas. Ja to par daudz, cilvēks saslimst, jo organisms cenšas tās izvadīt. Gļotas veido svaigs piens, rauga maize un cukurs. Maize un kartupeļi veido tā saucamo riepu - tauku nogulsnējumu uz vēdera un sāniem.
Lektors ieteica pilnīgi izņemt no ēdienkartes ne tikai kartupeļus, bet visus citus nakteņu dzimtas augus: tomātus, papriku, baklažānus, tabaku. „Tie veicina atkarību, izvada no organisma kalciju, kas ir dabiskais trankvilizators. Sekas ir haotiskums, nervozitāte, trauksmes izjūta, arī artroze, artrīts un osteoporoze. Kartupeļu vietā var ēst kāļus."
Kā vienu no vērtīgākajiem dārzeņiem viņš minēja puravu, kam visvērtīgākā ir sakne, bet parasti mēs to izmetam ārā: „Zemes virsma ir visenerģētiskākā vieta - mīlestība starp kosmosu un zemi. Saknītes labi jāiztīra, jāvāra zupā kopā ar citiem dārzeņiem. Kad tās visu labumu atdevušas, var izmest ārā."
Mūsdienu cilvēka uztura paradumi veicina skābju un sārmu līdzsvara zudumu organismā. Asinis kļūs skābas. Tas izraisa hronisku nogurumu un depresiju. Lai to novērstu, mediķis iesaka miežu tēju. Apgrauzdē 200 g miežu graudu uz sausas pannas, kamēr brūni. Uzvāra trīs litrus ūdens, ieber apgrauzdētos graudus, vāra 15 - 20 min. Nokāš, dzer siltu. Lācītis ieteica šo dzērienu kafijas vietā: „No rīta tas uzmundrina, vakarā līdzsvaro."
Bet saldumi ir sprāgstviela - tie rada hiperaktivitāti. Ja bērnam divas nedēļas nedod saldumus, viņš kļūst daudz mierīgāks, skaidro lektors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
