Foto: G & A Scholiers
Pēdējā laikā kaut kā neveicas ar kaimiņiem. Tagad apakšā dzīvo metālists, un šobrīd skan viņa mīļākā mūzikas stila skaņdarbi - manā istabā attiecīgi basi un bungas. Tāda nemitīga dunoņa. Depresīvi.

Ļaunākais ir tas, ka viņš ne tikai līdz dziļai naktij klausās to mūziku, bet arī agri no rītiem. Man likās, ka vidusmēra metālistam vajadzētu vismaz līdz trijiem dienā gulēt, īpaši, ja vismaz līdz vieniem naktī ir muzicēts. Bet nē, šis arī brīvdienās jau no astoņiem rītā zāģē vaļā. Pilnīgs pārcilvēks.

Viņam arī ir bungu komplekts. Pilns komplekts, ar visu lielo bungu un šķīvjiem. Ehhhh. Pēdējā laikā gan viņš tā īpaši nepraktizējas ar tām bungām, bet senāk diezgan regulāri dauzīja, par laimi, pa dienām. Troksnis bija grandiozs. Tagad viņš dažkārt plinkšķina sintezatoru un vakar ap pusvienpadsmitiem vakarā strinkšķināja basģitāru. Es pat nezinu, kas ir sliktāk.

Esmu gājusi ar viņu parunāties. Tāds normāls, saprātīgs jaunietis. Viņš saka, ka klausās klusām, bet tik un tā var dzirdēt. Īpaši noliekot ausi uz spilvena, kad visa tā basu bagātība no apakšas lieliski rezonē tev galvā. Un viņa mīļākajam mūzikas stilam ir daudz basu un rēkoņas.

Bet iepriekš blakus dzīvoklī bija kaut kāds jauniešu bars, kas grieza bumsī bumsī mūziku un regulāri uzdzīvoja. Arī darbdienās. Tas bija briesmīgi. Regulāri gāju ar šiem naktī izkliegties. Mēs jau ar neesam nekādi balti un pūkaini, bet nu katru darba dienu ālēties. Par viņiem vēl daži kaimiņi sūdzējās un laikam ar maksāšanu arī jauniešiem piekliboja, galu galā pārvaldnieks šos izlika. Blakus dzīvoklī tagad pilnīgs klusums. Ko nevar teikt par apakšējo dzīvokli. Un nekādu gaismu tuneļa galā šai situācijai es arī neredzu, tāpēc noskaņojos uz pārvākšanos.

Bet līdz tam laikam es nopirkšu celtniecības aizsargaustiņas. Gulēt gan tādās varētu būt mazliet sarežģīti, un droši vien pastāv briesmas nedzirdēt modinātājpulksteni, bet man nenormāli riebjas tā basu dunoņa. Stāvot kājās vēl nedzird, bet guļus stāvoklī visas tās skaņas bliež tieši galvā un aizmigt nav iespējams. Un tad es tā guļu gultā un psihoju savā galvā. Tāpēc manam garīgajam līdzsvaram vajag celtniecības aizsargaustiņas un jaunas mājas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!