Jau 2005. gadā "Marta" un vēl virkne nevalstisko organizāciju vērsās pie Saeimas ar aicinājumu sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus. Jautājums tika pacilāts, par šo tēmu paķiķināja, pazobojās un atdeva aizmirstībai. Arī šogad, skatot krimināllikumu, jautājums netika pat pieminēts.
Kāpēc? Kādi ir šķēršļi? Pirmkārt un galvenokārt, pašu tiesībsargājošo institūciju attieksme. Proti, vaino ne jau vīrieti, kas pērk sievieti seksuālajai izmantošanai, pazemošanai un savu kompleksu apmierināšanai, bet gan pašas sievietes, kas tiek izmantotas un pēc būtības ir upuri. Izvarošana pat ārpus prostitūcijas ietvariem netiek uztverta kā nopietns noziegums. Jā, sods it kā paredzēts diezgan bargs, bet praksē ir neskaitāmi piemēri, ka tikai nevalstiskās organizācijas spiediena dēļ vispār tiek pieņemts iesniegums un uzsākta izmeklēšana.
Savukārt, ja sievietes ir nonākušas prostitūcijā, tad tiesībsargājošo institūciju attieksme ir nosodoša tieši pret viņām. To parāda arī nesenais gadījums, kad tiesa piesprieda prostitūtai 7 gadu cietumsodu par neķītra paklīdeņa, izvirtuļa nogalināšanu. Nē, neviens jau neapgalvo, ka šī sieviete bija svētā. Bet viņa saņēma visu soda bardzību, pilnīgi neņemot vērā apstākļus. Pat vairāk, nekā būtu saņēmis noziedznieks par vienkārša garāmgājēja slepkavību uz ielas.
Sievietes taču nedrīkst dusmoties, sievietēm vienmēr ir jāpakļaujas un jāļauj, lai viņas izmanto, pazemo, spīdzina. Tā tas ir bijis gadu simtu garumā. Ja paraugāmies vēsturē, sievietes seksuālā izvēle un tiesības vienmēr ir tikušas ignorētas. Ir bijuši divi varianti: vai nu priekanams, kur sievietēm jāļaujas masveida izmantošanai, vai arī precības ar parasti vecāku izvēlētu vīrieti, un seksuālās attiecības atkal tika uzsāktas, nerēķinoties ar sievietes vēlmēm. Daudzviet pasaulē īpaši nekas nav mainījies līdz pat mūsu dienām. Rietumu pasaulē vismaz vīriešus, iespējamos vīrus gan var izvēlēties. Un tomēr, ja raugāmies uz sievietēm prostitūcijā vai pornogrāfijā - pārsvarā gadījumu viņas ir piedzīvojušas vardarbību jau bērnībā un nemaz nespēj uztvert seksu kontekstā ar mīlestību un labsajūtu. Savukārt, vīrieši, kas pērk sievietes, parasti grib izjust varu, kontroli, un seksu uztver kā pakļaušanas instrumentu.
Prostitūcijā sievietei tiek grauts personības veselums. Ir daudz šādu dalīto personību: aprūpējot bērnu, sieviete ir Anna, bet, izejot uz ielas, kļūst par Žannu. Un tā nav tikai vārda maiņa - mainās personas uzvedība, uztvere, domāšana. Kā jums šķiet, vai tā ir iespējams ilgstoši dzīvot, neiegūstot nopietnas psihes problēmas?! Savukārt, sabiedrība rādās esam varen priecīga, ka šo sieviešu grupu var legāli izvarot, izmantot, pazemot. Šķietami iegūst pat valsts tēls! Piemēram, kad Zviedrija uzsāka sodīt pakalpojumu pircējus, nekavējoties palielinājās statistika saistībā ar izvarošanu. Vardarbība tika padarīta redzama. Bet vai apslēpta, maskēta vardarbība, kas neparādās statistikā, ar kaut ko būtu labāka?!
Vai tā nav kopīga atbildība, ka sabiedrība pieļauj prostitūciju, pieļauj sieviešu izmantošanu, pieļauj, ka ir vīrieši, kas "pērk" sievietes un bērnus? Vai tas ir normāli, ka likums soda pazemotās sievietes un nevis izvirtuļus? Šie ačgārnie likumi, ačgārnā sabiedrības attieksme atražo sievietes pakārtoto, otršķirīgo lomu. Bet mēs taču gribam drošu Latviju, valsti, kurā gan vīrieši, gan sievietes jūtas vienlīdz labi, Latviju ar nākotni.
Tāpēc Saeimai nekavējoties jāpieņem norma, lai varētu sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus un sniegtu atbalstu sievietēm, kas tiek izmantotas prostitūcijā. Tikai tā mēs radīsim drošu, veselīgu dzīves vidi pašlaik augošajām meitenēm. Un, galu galā, arī papildināsim valsts kasi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!