Foto: Miguel Ugalde, NeatImage.com
Foto: stock.xchng
Krīze ir sava veida pārmijas valstij un sabiedrībai. Un nav runa par naudu, bet gan tālāko virzību. Valsts var atteikties no pēdējo gadu pozitīvajiem sasniegumiem, atkrist atpakaļ autoritārismā, sašķeltībā, neiecietībā un cilvēku tiesiskajā neaizsargātībā. Bet var arī, tieši otrādi, izmantot šo laiku, lai attīrītos no "trekno gadu" sārņiem, sakārtotos un izietu no krīzes augstākā līmenī. Krīze ir laiks radikālām reformām, laiks paraudzīties uz neizdarītajiem darbiem un pieņemt iepriekš atliktus lēmumus.

Jau 2005. gadā "Marta" un vēl virkne nevalstisko organizāciju vērsās pie Saeimas ar aicinājumu sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus. Jautājums tika pacilāts, par šo tēmu  paķiķināja, pazobojās un atdeva aizmirstībai. Arī šogad, skatot krimināllikumu, jautājums netika pat pieminēts.

Kāpēc? Kādi ir šķēršļi? Pirmkārt un galvenokārt, pašu tiesībsargājošo institūciju attieksme. Proti, vaino ne jau vīrieti, kas pērk sievieti seksuālajai izmantošanai, pazemošanai un savu kompleksu apmierināšanai, bet gan pašas sievietes, kas tiek izmantotas un pēc būtības ir upuri. Izvarošana pat ārpus prostitūcijas ietvariem netiek uztverta kā nopietns noziegums. Jā, sods it kā paredzēts diezgan bargs, bet praksē ir neskaitāmi piemēri, ka tikai nevalstiskās organizācijas spiediena dēļ vispār tiek pieņemts iesniegums un uzsākta izmeklēšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!