Jau 2005. gadā "Marta" un vēl virkne nevalstisko organizāciju vērsās pie Saeimas ar aicinājumu sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus. Jautājums tika pacilāts, par šo tēmu paķiķināja, pazobojās un atdeva aizmirstībai. Arī šogad, skatot krimināllikumu, jautājums netika pat pieminēts.
Kāpēc? Kādi ir šķēršļi? Pirmkārt un galvenokārt, pašu tiesībsargājošo institūciju attieksme. Proti, vaino ne jau vīrieti, kas pērk sievieti seksuālajai izmantošanai, pazemošanai un savu kompleksu apmierināšanai, bet gan pašas sievietes, kas tiek izmantotas un pēc būtības ir upuri. Izvarošana pat ārpus prostitūcijas ietvariem netiek uztverta kā nopietns noziegums. Jā, sods it kā paredzēts diezgan bargs, bet praksē ir neskaitāmi piemēri, ka tikai nevalstiskās organizācijas spiediena dēļ vispār tiek pieņemts iesniegums un uzsākta izmeklēšana.