- Pēc vīna dzert alu nozīmē garantētas galvassāpes un morālās paģiras (vismaz) nākamajā rītā. Pētnieki apgalvo, ka šai tēzei neesot itin nekādu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka alus pēc vīna iedarbotos graujoši. Drīzāk gan otrādi - zemēs, kur vīns ir vienlīdz lielā cieņā ar alu, abu dzērienu miksēšana neatstāj nebūt ne sliktāku iespaidu uz nākamā rīta pašsajūtu. Pamatu pamats tomēr ir alkohola daudzums, kādu izdzer, vienalga, vai tas būtu alus vai vīns. Lieta tikai tāda, ka daļa cilvēku, kuri viegli pakļaujas un ietekmējas no citu ļaužu viedokļa, iestāsta paši sev, ka dzert alu pēc vīna ir slikti, jo tad "arī man būs slikti". Franks Kemmers ar savu komandu paliek pie tā, ka izšķirošais faktors ir nevis secība, bet daudzums.
- Visi grieķu baltvīni garšo pēc sveķiem, bet sarkanvīni ir saldi. Ja no grieķu vīniem pazīst vienīgi retsinu, kas patiešām garšo pēc sveķu un rozmarīna sajaukuma, tad tiešām var rasties šāds iespaids. Patiesībā pēdējos desmit gados grieķu vīna kultūra ir strauji mainījusies, kaut gan arī iepriekš tā nebūt nebija sliktāka, varbūt vienīgi savdabīgāka. Galu galā grieķi taču bija tie, kas pirmie Eiropā sāka nodarboties ar vīnkopību. Līdzās tradicionālajām šķirnēm "Xinomavro" vai "Aghiorghitiko", no kā top populārie grieķu baltvīni, un sarkanajiem "Assyrtiko" vai "Moschofilero" tagad aizvien lielāku uzplaukumu piedzīvo Merlot un Sauvignon Blanc vīni, kas izpelnījušies atzinību pat Londonas un Ņujorkas labākajos restorānos.
- Siers piederas tikai pie sarkanvīna vai arī otrādi - tikai sarkanvīns sader ar sieru. Šo viedokli varētu pārstāvēt cilvēki, kas iecienījuši krēmīgos Brie vai Camembert sierus, kā arī puscietos Gouda vai Morbier. Taču tas ir ļoti šaurs skatījums uz plašo sieru un vīna saderības pasauli. Īstenībā vismaz 40 procenti populārāko Eiropas sieru sader tieši ar baltvīnu. Zinātāji dažas siera šķirnes pat dēvē par sarkanvīna slepkavām, piemēram, Elzasā iecienītais Minsteres siers ir viens no tādiem. Tas kombinācijā ar sarkanvīnu atstāj uz mēles "slikti vēdinātas govs kūts smaku". Turpretī kompānijā ar baltvīnu šis pats siers atraisa tik burvīgu garšu un aromātu, ka kļūst par īstu delikatesi. Līdz ar to pētnieki kliedē arī mītu par kazas siera nesaderību ar baltvīnu. Viņi, protams, pamatojumam izmanto zinātniskas formulas, taču baudītājam no tā ne silts, ne auksts, galvenais, lai garšas kārpiņas un deguna sensori būtu apmierināti.
- Muscadet vīns garšo augļaini un saldi. Par iemeslu šim maldam kalpo fakts, ka mēdz būt vīni, kuru nosaukumi izklausās līdzīgi, taču patiesībā paši vīni ir ļoti atšķirīgi. Tieši šis gadījums attiecas arī uz "Muscadet", ko nezinātāji bieži vien jauc ar "Muskateller". Nosaukumos ir manāma zināma līdzība, taču būtībā un garšā tie ir pavisam atšķirīgi. Kurš tam netic, lai pārliecinās pats - izgaršojot un izsmaržojot.
- Portvīnus dzer tikai vecmāmiņas pie kafijas tases. Šķiet dīvaini, taču pat aptaujas apliecina, ka šāds uzskats patiešām valda lielā daļā Viduseiropas iedzīvotāju. Pētnieki to izskaidro ar vienu iemeslu - portvīna kultūra kopumā, izņemot klasiskās šī vīna ražotājvalstis, ir ļoti vāji attīstīta, tāpēc arī trūkst atbilstošu zināšanu un prakses.
- Sarkanvīnu dara no sarkanajām vīnogām. Par spīti dažādiem vīna kursiem, degustācijām un ekskursijām uz vīna dārziem, vairums Viduseiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju joprojām cieši pieturas pie šāda uzskata. It kā jau izklausās loģiski - baltvīns no baltajām jeb gaišajām, sarkanvīns - no sarkanajām jeb zilajām vīnogām. Taču patiesība ir tāda, ka vīnogas suliņa, vienalga vai tā būtu izspiesta no gaišajām vai no tumšajām ogām, lielākoties ir bālgana un bezkrāsaina. Sarkanā vīna krāsa tiek iegūta gluži citādu procesu rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit