auzu parslas
Foto: ČetrasSezonas.lv
Auzas, kas pieder Graudzāļu dzimtai (Poaceae jeb Gramineae), iedalās vairākās sugās, no kurām vispopulārākā ir Avena sativa jeb sējas auzas. Tām ir ļoti sena vēsture. Lai gan mūsdienās katram iesaka dienu sākt ar auzu pārslu putru, tā tas nebija agrāk, kad to uzskatīja par nezāli. Ēģiptiešu kapenēs atrastas liecības par auzām no laika 2000 gadus pirms Kristus dzimšanas. Bet mājsaimniecībās to kultivācija un graudu izmantošana sākās tikai 1000 gadus vēlāk. Iesākumā tās audzēja tikai lopbarībai. Tomēr ar laiku tās ienāca arī cilvēku uzturā un ļoti populāras kļuva Īrijā un Skotijā.

Interesanti, ka tikai 15. gadsimtā tika ieviests angliskais nosaukums "oatmeal" - "auzu ēdiens", kas mūsdienās ir tās pašas auzu pārslas. Vēlāk, 16. gadsimtā, Anglijā populāras kļuva auzu kūkas. Tikai 17. gadsimtā auzas sāka audzēt Ziemeļamerikā; 18. gadsimtā kāds angļu rakstnieks auzas raksturoja tā: "produkts, kuru Anglijā dod zirgiem, bet kurš Skotijā pabaro cilvēkus". Kad 19. gadsimta sākumā Indonēzijā izvirda vulkāns un nopostīja daudzas plantācijas, auzu cena pacēlās vismaz septiņas reizes. Tā kā auzas tajā laikā ļoti daudz izmantoja zirgu barībā, tad tos vairs nevarēja pabarot, un tas noveda pie daudzu zirgu bada. Zirgs tajā laikā bija vienīgais sauszemes transporta līdzeklis, līdz ar to cilvēki vairs nevarēja ērti pārvietoties, un tas sāka apgrūtināt dzīvi. Tāpēc vācu barons Karls fon Draiss izgudroja tā saucamo "skrejmašīnu" (

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!