Ziedu ēšana
Ar ziedu ēšanu ir interesanti. Ir pierasts nošķirt puķu dobi no sakņu dobes tik lielā mērā, ka burkānam nekas nav meklējams pie puķēm, bet puķēm - pie dārzeņiem. Lai arī ziedu iekļaušanai ēdienkartē ir ļoti sena vēsture, ļoti daudziem tas ir kas jauns un nebijis.
Pirmo reizi ziedu pievienošana ēdieniem minēta 140. gadā pirms mūsu ēras. Romiešu un indiešu virtuvēs ir atrodamas rozes un vijolītes, gurķu mētras ziediņi, spāņu un itāļu virtuve jau gadsimtiem tiek papildināta ar kabaču ziediem, savukārt pienenes kā ēdamie ziedi esot minēti Bībelē. Īpaši populāri ziedi bija karalienes Viktorijas laikā, no1837. līdz 1890. gadam, noteikti daudzi ir dzirdējuši par ziedu vārdnīcu - par to, ka katrs zieds ir ar savu īpašu nozīmi, un dāvinot tos cilvēkiem, mēs varam viņiem daudz ko pateikt bez vārdiem. Jā, tajā laikā, kad ar ziediem sūtīja vēstules, ziedus lika arī uz šķīvjiem, īpaši populāri bija pievienot ēdamos ziedus salātiem.
15. gadsimta pavārgrāmatā jau ir atrodams saraksts ar ēdamajiem ziediem, vijolītēm, kliņģerītēm, rozēm un citām puķēm, kuras varot pievienot ēdieniem, lai tie skaistāki. Savukārt 17. gadsimta pavārgrāmatā aprakstīta recepte, kā iecukurot dabīgus ziedus, kas esot īpašs gardums, kuru iecienījušas dāmas. Izteikti spēcīgus ziedus, kā kliņģerītes, pienenes, renesanses laikā izmantoja par dabīgu ēdiena krāsvielu.
Mūsdienās ziedu klātbūtne ēdienkartē pamazām kļūst populārāka, un šī popularitāte sakrīt ar laiku, kad arvien vairāk cilvēku meklē pēc iespējas dabīgākas un tīrākas lietas. Un droši vien arī tapēc, ka ziedi lēnām, bet paliek pieejamāki.
Ziedi, kurus mēs jau pazīstam
Visi tie, kuri brīnās par ziedu ēšanu un kuriem tas liekas kaut kas nebijis, noteikti neapzināti uzturā jau lieto kādus ziedus, tikai saucot tos citos vārdos. Piemēram, vieni no senākajiem ziediem jeb - precīzāk - ziedu pumpuriem, kurus cilvēks lieto uzturā jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu, ir kaperi.
Vēl vieni populāri ziedi - garšviela ir safrāns, ko iegūst no krokusu dzimtas puķēm, arī krustnagliņas ir vēl neatvērušies ziedu pumpuri. Un nu vieni no populārākajiem ziediem, ko noteikti visi ir ēduši, - brokoļi un ziedkāposti. Bet protams, tas nav tas, ko dāvinam pušķī. Tie arī ir vēl neatvērušos ziedu pumpuri, kurus mēs ikdienā saucam par dārzeņiem.
Kā tikt pie ēdamajiem ziediem?
Kā redzēs ēdamo ziedu sarakstā, daudzus ziedus var savākt dabā, tikai svarīgi izvēlēties vietu, kas atrodas pēc iespējas tālāk no pilsētām, lielceļiem, rūpnīcām un citām iespējami piesārņotām vietām. Daļu no ziediem, piemēram, begonijas, rozes, atraitnītes, balzamīnes, var audzēt savā dārziņā, atceroties, ka tiem nevar liet virsū līdzekļus, ko parasti izmanto puķēm. Tā kā šie ziediņi noplūkti ātri vīst, to pārdošana nav iespējama, ja vien neiegādājaties visu augu. Tikai vispirms pārliecinies, kā augs ir audzēts, vai nav miglots ar ķīmiskām vielām.
Ēdamie ziedi
Ēdamos ziedus varētu iedalīt trijās grupās:
Ēdamās puķes
- Ziedu karalienes rozes. To garša var atšķirties atkarībā no rozes šķirnes un variēt starp kaut ko zemenēm un āboliem līdzīgu. Rožu ziediem ēd tikai ziedlapiņas, tās var kaltēt tējai, iecukurot, pievienot salātiem, dekorēt kūkas un desertus.
- Kliņģerītes, ko angliski mēdz dēvēt arī par Poor Man's Saffron, tā uzsverot kliņģerīšu ziedlapiņu līdzību ar dārgo safrānu. Receptēs, kur prasīts safrāns, droši izmēģiniet kliņģerīti. Kliņģerītei ir diezgan spēcīga garša, kā arī to var izmantot, lai iekrāsotu ēdienu viegli dzeltenu.
- Kreses izceļas ar piparotu garšu, kas ir līdzīga kressalātiem. Krešu ziedus var likt klāt ēdieniem kaperu vietā.
- Krizantēmas kā ēdamie ziedi vispirms tika audzēti Ķīnā. Vīns, kas gatavots no krizantēmu ziedlapiņām, bija labklājības pazīme. Krizantēmu ziedlapiņas pievienoja rīsu kūkām, zupām, sautējumiem, salātiem.
- Begonijas zied līdz pat vēlam rudenim - gan maziem ziediņiem, kuras mēs pazīstam kā leduspuķītes, gan lielziedu begonijas - abām ziedlapiņas var ēst, dažos avotos atrodama informācija, ka ēdamas ir arī lapiņas.
- Vijolītes skaisti izskatīsies iesaldētas ledū vai iecukurotas, kā arī svaigas uzliktas uz tortes vai kāda deserta.
- Atraitnītes kā smaidošas sejiņas var papildināt salātus, kūkas un tortes.
- Balzamīnes, jā, arī balzamīnes, kas, šķiet, aug katras pilsētas apstādījumos, ir ēdamas. Tikai no parka dobes gan nevajag plūkt, bet izaudzēt pašam.
- Pienenes - ziedi, ko mums dāsni piedāvā daba pavasarī, kad visas pļavas mirdz saules dzeltenumā. Pieneņu ziedus varot arī marinēt kā gurķus, no tiem gatavo medu jeb biezu sīrupu, kas patiešām garšo līdzīgi medum. Ar dzeltenajām ziedlapiņām omleti var padarīt košāku, tās var pievienot salātiem, desertiem, zupām.
- Māllēpes pavasarī var savākt ne tikai tējai, bet arī svaigas pielikt salātiem, izdekorēt pirmo pavasara kūku.
- Zaķkāposti, ko noteikti bērnībā ēdis ikviens, kuram ir gadījies būt mežā. Mazas, skaistas lapiņas, kuras zied baltiem ziediņiem un garšo līdzīgi skābenēm. Tik plūc un ēd.
- Baltās panātres. Parastās nātres ir ļoti vērtīgas, un tās liek zupās, pievieno salātiem, sautējumiem, bet parasto nātru ziedus gan uzturā nelieto. Toties neaso balto panātru ziediņus, no kuriem bērnībā sūkts saldais nektārs, - tos gan var pievienot salātiem, augļu salātiem, desertiem.
- Gaiļpieši arī vācami ne tikai tējai, bet pievienojami sezonas salātiem.
Garšaugu ziedi
Parasti garšaugus kā garšvielu iesaka vākt līdz ziedēšanai, bet arī ziedēšanas laikā tie lietojami uzturā, turklāt - ar visiem ziediņiem. Šiem ziediņiem garša būs kā pašam garšaugam, tikai nedaudz maigāka. Lai tas būtu baziliks, rozmarīns, salvija, timiāns, majorāns, gurķu mētra, lavanda, dille - visus ziedus var lietot uzturā gluži tāpat, kā mēs izmantotu pašu garšvielu. Arī sīpolu un loku, īpaši maurlociņu ziedus, kurus bieži vien atstājam dobē, var pievienot salātiem, zupām, sautējumiem, sacepumiem.
Dārzeņu ziedi
- Kabaču un ķirbju ziedi ir vieni no populārākajiem, īpaši spāņu un itāļu virtuvē. Tos pievieno zupām, pilda, liek tortiljās, panē, cep. Viegla kabaču un ķirbju garša.
- Ēdamo zirņu ziedi arī ir plūcami un pievienojami ēdieniem.
- Rukolas un sinepju ziedi.
- Arī ja redīss aizgājis ziedos, izziedējis, šos ziedus var pievienot salātiem, zupām.
Kā ēst ziedus
- Populārākais veids ir ēst svaigus, pievienojot salātiem, parasti tikpat kā visiem ziediem izmanto vien ziedlapiņas, tās ēdienam pievieno īsi pirms pasniegšanas, jo tie ātri novīst.
- Un otrs visizplatītākais veids - ar ziediem dekorēt tortes, kūkas, desertus, uzspraust puķi saldējuma kokteilim. Kādu saldu krēmu var pa piciņai salikt uz rožu ziedlapiņām, tā izveidojot pavisam mazas kūciņas.
- Ziedus, īpaši dekoratīvos - vijolītes, atraitnītes - var likt klāt saldajām želejām, izskatīsies ļoti skaisti, savukārt, piemēram, krešu ziedus var likt klāt gaļas galertiem.
- Ziedus var likt klāt arī zupām, sautējumiem, tad tos pievieno pašās gatavošanas beigās.
- Kabaču ziedus var pildīt un nedaudz apcept.
- Ziedus var likt sviestmaizēs, burgeros, likt uz izceptām picām, karstmaizītēm.
- Var arī iesaldēt ledū, lai pēc tam pievienotu kokteiļiem.
- Ziedus var iecukurot un uzglabāt slēgtā traukā līdz pat gadam. Lai to izdarītu, nepieciešams 1 olas baltums, dažas piles ūdens, 200 g pūdercukura. Olas baltumu ar dakšiņu vienkārši sajauc, nevis uzputo. Tad ar otu noglazē ziedlapiņu vai veselu ziedu, apbārsta ar pūdercukuru no visām pusēm un noliek nožūt, 12-36 stundas atstājot mierā. Parasti šādi iecukuro rožu ziedlapiņas, atraitnītes, vijolītes, ābeļziedus, lai pēc tam ar tiem dekorētu tortes.
Padomi, ēdot ziedus
- Vienkāršība - ja ēdienam pievienojiet ziedus, nepārcenties ar citām garšvielām, jo ļoti daudzi ziedi pēc garšas ir diezgan spēcīgi, to garšu vajag viegli sajust, nevis izgaršot pilnībā. Lai noskaidrotu, vai zieds garšo, pirms pievienošanas ēdieniem vienu lapiņu nogaršoj.
- Pārliecinies, ka ziedi ir ēdami. Ja māc šaubas, labāk pameklē informāciju par konkrēto ziedu un tad liec uz šķīvja, jo ir daudzas puķes, kas ir skaistas, bet nav ēdamas, piemēram, narcises, hiacintes, tulpes.
- Ēšanai nepērc ziedus ziedu salonos, jo tie ziedi, kurus audzē skaistumam, tiek apstrādāti ar ķīmiskām vielām, lai būtu pēc iespējas skaistāki, un tie nav domāti likšanai uz šķīvja.
- Pievieno ziedus ēdienam pavisam nedaudz. Galvenokārt tāpēc, ka tā tomēr nav mūsu ikdienas pārtika un, kā jebkura garšviela, pārlieku lielos daudzumos kuņģim sagādās vien problēmas, taču mērenās devās ziedi neko sliktu nenodarīs, bet bagātinās ēdiena garšu un izdaiļos izskatu.
- Ja ir alerģija pret kādu no ziediem vai astma, tad ziedus noteikti nevajag iekļaut ēdienkartē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!