Statistikas dati liecina, ka tieši Ziemassvētku un Jaunā gada laikā daudziem cilvēkiem pasliktinās emocionālais veselības stāvoklis. Par to liecina arī krasi pieaugošais zvanu skaits uz krīzes tālruņiem; tas, ka daudzi ar sūdzībām par depresiju vēršas pie psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriskās palīdzības centros. Svētku laika depresīvais noskaņojums bieži mēdz pāraugt nopietnā depresijā, kas turpinās arī pēc svētkiem, savukārt depresija var novest pie ļoti smagām sekām - sākot no ilgstošas grūtsirdības, neizskaidrojamām fiziskām sāpēm, vispārēja spēka un intereses zuduma līdz darba nespējai un pat pašnāvībai. Jāpiebilst, ka depresija ir visvairāk izplatītā slimība vidēji un augsti attīstītās valstīs, un arī Latvijā no tās cieš arvien vairāk cilvēku.
"Diemžēl jāpiebilst, ka daļa cilvēku pie speciālistiem nenonāk vispār. Par viņiem var uzzināt pēc izdarītām pašnāvībām. Pieļauju, ka arī daļu no ceļu satiksmes negadījumu statistikas var attiecināt uz šo tēmu," saka sertificēts psihoterapeits un psihiatrs Andris Veselovskis. " Joprojām daļā sabiedrības arī pastāv mītiska cerība, ka atnāks kāds un atrisinās visas problēmas vai notiks brīnums. Cilvēki lieto "ātros" medikamentus, kas ļauj aizmigt un atbrīvo no galvassāpēm, iet pie dziedniekiem noņemt " ļauno aci" . Taču reālajā dzīvē , lai kaut ko sasniegtu, ir jādara noteiktas lietas - lai tiktu pie ēdiena, tas jānopērk vai jāpagatavo. Lai iegūtu izglītību, ir jāmācās. Lai tiktu galā ar depresiju, jāvēršas pie speciālista. Lai justos labi, jāizturas ar cieņu pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem."