Skaitļi ir nepielūdzami
Vīna patēriņš un jo īpaši cilvēku skaits, kas to mēdz dzert, samazinās ārkārtīgi strauji. Vēl 1980. gadā aptuveni puse francūžu vīnu dzēruši ik dienas, bet patlaban vīna mīlētāju skaits ir sarucis līdz nācijas godu apkaunojošiem 17%.
Uz tā rēķina no 30% uz 40% palielinājies to skaits, kuri vīnu dzer pāris reizes nedēļā. Tomēr vissāpīgāk tiek uztverts tas, ka kategorisko vīna nedzērāju ir jau 38%.
Attiecīgi 1965. gadā viens cilvēks vidēji patērēja 160 litrus vīna gadā, bet 2010. gadā šis skaitlis jau bija vien 57 litri, kas jau tuvākajos gados varētu nokristies līdz vidēji 30 litriem uz cilvēku gadā.
Pat pie pusdienām vīns vairs nav galvenais dzēriens, bet atpaliek no krāna ūdens un veikalā iegādāta ūdens. Turklāt jau tuvākajos gados vīna popularitāti ēdienreizēs varētu apsteigt arī sulas un dažādi gāzētie dzērieni.
Vīns populārāks starp senioriem
Cilvēki, kuri patlaban ir 60 un 70 gadus veci, daudz biežāk vīnu izvēlas par savu ikdienas dzērienu, turklāt uzskata to par mantojumu no vecākajām paaudzēm, vērtējot to kā kultūras vērtību, kas jāsaglabā. Savukārt tie, kas ir 40 un 50 gadus veci, izvēlas vīnu lietot tikai īpašos gadījumos - pērk dārgākus vīnus un dzer tos retāk.
Jaunā paaudze savukārt neesot ieinteresēta vīna dzeršanā līdz pat savas divdesmitgades otrajai pusei. Viņu acīs vīns ir parasts produkts, kuru aizvien biežāk izkonkurē citi dzērieni vai laika pavadīšanas veidi (ņemot vērā, ka vīna dzeršana pati par sevi ilgu laiku skaitījās izklaide).
Trīs paaudžu laikā ievērojami cietusi vīna identitāte, un daudzu acīs tas vairs nav svēts kultūras mantojums, norāda pētījuma autori Tierijs Lorejs un Paskāls Putē. Līdzīgs efekts gan esot redzams arī citās "vīna valstīs" kā Itālija un Spānija.
Lai gan vīna eksporta tirgi tikai turpina augt, daudzi ir nobažījušies par pašas Franču kultūras pārmaiņām. Viņi uzskata, ka vīna popularitātes kritums norāda, arī citu vērtību - jautrības, tradīciju un dzīves patieso vērtību - padošanos "tīrās" morāles principiem, kurus sludinot politiķi, mediji un globālā uzņēmējdarbības vide.
Ēšana paliek tehniskāka
"Vīns nav domāts kā tāda balva, ko dzert vienīgi lielos svinīgo pasākumos vai brīžos, kad jāparāda savs sociālais statuss. Tas ir ikdienas galda dzēriens, ko paredzēts lietot ar ēdienu kā lielisku papildinājumu tam, kas ir uz jūsu šķīvja," skaidro ēdienu eksperts Periko Legāzs.
Viņš norāda, ka vīns franču kultūrā ir parasta ēdiena sastāvdaļa, bet patlaban novērojamās pārmaiņas ir absurdas, jo labas kvalitātes vīnu vidējais francūzis nemaz nevar atļauties ikdienā dzert pie pusdienām.
"Tradicionālās ģimenes maltītes ir izzūdošas. To vietā mums ir tīri tehniska barības vielu uzņemšana, kuras mērķis ir panākt, lai mēs uzpildītos tik efektīvi un ātri, cik vien tas ir iespējams," norāda Legāzs.
Vīns populārs kļuvis vien pēdējo divsimt gadu laikā
Tiesa, ne vienmēr vīns uzskatīts par tradicionālu ēdiena piedevu. Tā aristokrātiskais statuss tika praktiski likvidēts vien ar 1789. gada revolūciju. Turpmākajos karos franču karavīriem vīns tika dots, lai veicinātu viņu izturību, bet tautā aizvien populārāks tas kļuva līdz ar vidusslāņa rašanos.
Vīna patēriņš sāka atkal samazināties pagājušā gadsimta 60. gados un īpaši tas jūtams pēdējā dekādē. To īpaši veicinājis tas, ka cilvēki mazāk strādā fizisku darbu, un vīns vairs nav nepieciešams kā nozīmīgs izturības veicinātājs. Savukārt biroju darbs izslēdz iespēju dienas vidū pagulēt, kas nozīmē, ka pusdienās to labāk nevajag lietot.
Tāpat popularitāti guvusi "dzīvošana uz riteņiem" jeb ikdienas pārvietošanās ar auto, kas neļauj lietot alkoholu. Mainījusies arī demogrāfija, strauji augot musulmaņu īpatsvaram, savukārt jaunieši vīna vietā priekšroku dod alum un dažādiem alkoholiskajiem kokteiļiem.
Vīnu veikaliņu vietā - aptiekas
Tāpat audzis dažādu kampaņu skaits, kas visām sabiedrības grupām dažādos veidos stāsta, cik vīns, tāpat kā jebkurš alkoholisks dzēriens, ir kaitīgs. Tā dēļ esot vairāk avāriju, vairāk vēža saslimšanas gadījumu un citu problēmu.
Rezultātā cilvēki daudz vairāk naudas tērē nervu zālēs un dzer tabletes dažādu slimību preventīvai ārstēšanai, bet vīna pārdošanas apjomi pašā ar vīna dārziem slavenajā Francijā katastrofāli sarūk.
Franču rakstnieks Teodors Zeldīns piekrīt, ka biznesa tipa domāšana pamazām izslēdz visu to, kas iestājas par bijušā dzīvesveida saglabāšanu. "Sadarbību aizvieto tīklu veidošana, bet vārds bizness radies no jēdziena "aizņemtība", kas norāda, kāda patlaban ir sabiedrība kopumā," viņš skaidro.
Bet vienlaikus viņš nav atmetis cerību, ka viss nav zaudēts. Viņaprāt, ideāli joprojām paliek. Līdzīgi ir angļu džentlmeni, kurš pēcpusdienā dzer tēju - tādu pat Lielbritānijā vairs nav iespējams nemaz tik viegli atrast, bet tas ir sabiedrības domās joprojām ir viens no kultūras elementiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!