Ir cilvēki, kas ir traki uz čili, un ir tādi, kas mazāk. Ir pamats domāt, ka tie, kas vēl ir uz „jūs”, kādu dienu var nokļūt tuvākās attiecībās, jo patiesībā vienīgais veids, kā sevi pie čili pieradināt, ir – to ēst un baudīt. Par čili piparu dzimteni uzskata Dienvidamerikas zemes, kurās to audzē kā daudzgadīgu dārzeni, un pirmās ziņas par pipariem saglabājušās no 1494. gada. Šo dārzeni, kuru indiāņi sauca par „ahi” un lietoja sāls vietā, savās piezīmēs pieminējis ārsts, kas pavadīja Kolumbu ceļojumā uz Ameriku.

Eiropā čili pipari ilgu laiku tika lietoti kā eksotiska garšviela, tomēr ar laiku to sāka audzēt arī Eiropā. Itāliju pipari sasniedza ap 1526. gadu, un pēc pāris gadiem tie nokļuva arī līdz Vācijai, Ungārijai un citām valstīm. Čili pipari ātri iekaroja to tautu mīlestību, kas jau pazina citas asās garšvielas. Piparveidīgie augi pieder pie nakteņu dzimtas Capsicum ģints. Īpatnējās, asās garšas dēļ tie ir augstu novērtēti daudzās kultūrās. No 10 šķirnēm piecas ir plaši pazīstamas, un te izdalāmi divi galvenie piparu tipi: saldie jeb paprika un asie jeb čili pipari.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit