Ir cilvēki, kas ir traki uz čili, un ir tādi, kas mazāk. Ir pamats domāt, ka tie, kas vēl ir uz „jūs”, kādu dienu var nokļūt tuvākās attiecībās, jo patiesībā vienīgais veids, kā sevi pie čili pieradināt, ir – to ēst un baudīt. Par čili piparu dzimteni uzskata Dienvidamerikas zemes, kurās to audzē kā daudzgadīgu dārzeni, un pirmās ziņas par pipariem saglabājušās no 1494. gada. Šo dārzeni, kuru indiāņi sauca par „ahi” un lietoja sāls vietā, savās piezīmēs pieminējis ārsts, kas pavadīja Kolumbu ceļojumā uz Ameriku.

Eiropā čili pipari ilgu laiku tika lietoti kā eksotiska garšviela, tomēr ar laiku to sāka audzēt arī Eiropā. Itāliju pipari sasniedza ap 1526. gadu, un pēc pāris gadiem tie nokļuva arī līdz Vācijai, Ungārijai un citām valstīm. Čili pipari ātri iekaroja to tautu mīlestību, kas jau pazina citas asās garšvielas. Piparveidīgie augi pieder pie nakteņu dzimtas Capsicum ģints. Īpatnējās, asās garšas dēļ tie ir augstu novērtēti daudzās kultūrās. No 10 šķirnēm piecas ir plaši pazīstamas, un te izdalāmi divi galvenie piparu tipi: saldie jeb paprika un asie jeb čili pipari.

Par čili

Ir pieejamas trīs čili piparu krāsas - zaļa, sarkana, dzeltena (dažādi toņi), un tos ēdieniem pievieno visā pasaulē. Pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Capsicum ģints augiem ir īpatnēja saikne ar cilvēka nervu sistēmu. Izrādās, cilvēkam ir kapsaicīna nervi, ko aktivizē tieši sīvās paprikas jeb Capsicum ģints augu lietošana. Paprikā atrodas šo nervu kairinātājs, ko sauc par kapsaicīnu. Kapsaicīna nervi atrodas kā ādā, tā gremošanas traktā, mutē. Dažādos piparos vielas daudzumi atšķiras.  

Ilgstoši lietojot, čili asumu izjūt mazāk un tas vairs nav tikai dedzinošs augs. Kapsaicīns palīdz novērst kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tam ir sāpes mazinoša iedarbība. Čili ir arī A vitamīna un beta-karotīna avots, kā arī E vitamīna un šķiedrvielu avots. Asie pipari iznīcina baktērijas, kas ir nelabvēlīgas kuņģa videi. Šāda veida pipari palīdz arī atbrīvoties no liekā svara un dod papildu enerģiju organismam. Pipariem ir asa garša, jo tie satur daudz ēterisko eļļu.

1912. gadā ASV tika izveidota čili asuma mērvienību skala - "Scoville Heat Units". Skalā norādītais skaitlis nozīmē, cik reizes čili ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevar sagaršot. Saldus un maigus piparus apzīmē ar "0", halapeņo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko un Kajennas piparus - ar 30 000-50 000. Tomēr skalas augšgalā, tātad visasākie, ir habaneros pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000-300 000.

Izmantošana

Čili piedod ēdienam īpašu garšu un veicina apetīti. Tie ir sildoši un pikanti, un mums paveicies, ka tie ir pieejami visu gadu. Svaigi tie pieejami visās trīs krāsās un formās, bet kaltēti un malti vispopulārākie ir sarkanie Kajennas pipari, kaut gan samaltus var lietot visus piparu veidus.

Čili auglis parasti ir neliels, un to lieto kā garšvielu mērenos daudzumos pie zupām, mērcēm un gaļas ēdieniem. Kaltētu čili var  izmantot gan samaltu pulverī, gan veselas tā pākstiņas vai vienkārši sadrupinātu. Nereti pieejama arī čili pasta.
 
Čili kā garšvielu var lietot it visur, tā ir būtiska karija sastāvdaļa, to var pievienot, gatavojot pikanto maizi, vai pat nelielu smalki sakapātu gabaliņu pievienot sautējumam. Čili ļoti labi garšo, pievienots zupām, pavisam nelielos daudzumos to dažkārt pievieno saldajiem ēdieniem, tas piešķir specifisku un īpatnēju garšu.  
Dzeltenos čili mēdz izmanto pildīšanai un salsas gatavošanai, bet zaļo var viegli apcept eļļā un izmantot kā garšvielu, pievienojot siltu ēdienu pagatavošanas sākumā.

Dažās tautās kulinārijā izmanto arī čili auga lapas, kas nav asas, bet ir maigas un rūgtenas. Tās mēdz izmantot kā zaļumus, piemēram, zupās, kimči gatavošanā, marinēšanā u.c.

Kā uzglabāt

Svaigu čili pēc mazgāšanas mitru nedrīkst likt plastmasas maisā. Plastmasas maisā piparus nav ieteicams uzglabāt nemaz, jo tas var mainīt dabisko mitruma līmeni un veicinās ātrāku čili bojāšanos. Piparu var noskalot, bet tad tas ir jānosusina ar papīra dvieli, un, kad tas nosusināts, to var glabāt ledusskapī, tur tas saglabāsies svaigs līdz vienai divām nedēļām. Ja gadījumā čili uzglabājot ir izžuvis, to samaļot var izveidot čili pulveri. Pulveris jāglabā cieši noslēgtā traukā tumšā vietā, prom no saules gaismas.

Kā izvēlēties

Izvēlies svaigus čili piparus, kuri ir spilgtā krāsā un ar spīdumu. Čili nedrīkst būt mīksts un sakrokojies. Zaļajam kātiņam jābūt izturīgam, un pie tā nedrīkst būt plaisas. Izvairies no čili, kas ir saskrāpēts vai ar melniem plankumiem.

Pērkot žāvētu čili, meklē tādu, kas joprojām ir spilgts. Ja  tas ir zaudējis savu krāsu, iespējams, ka ir zaudēta arī garša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit