Ķirbis - vērtīgs produkts veselībai un labai pašsajūtai

"Ķirbis ir unikāls produkts, no kura varam pagatavot gan siltos ēdienus, zupas un salātus, gan saldos ēdienus un uzkodas. Ķirbja garšas noslēpums slēpjas tā apstrādē. Kvalitatīvi pagatavota ķirbja garšu izbauda pat tie, kuriem ķirbis klasiskā veidā negaršo," norāda šefpavāre Ilga Joma. "Bieži, virtuvē gatavojot dažādus ķirbju ēdienus, aizmirstam, ka uzturā var lietot visas ķirbja sastāvdaļas: stīgas, ziedus, mizas, sēklas un, protams, arī mīkstumu. Ķirbis satur 90% ūdens, tādēļ to bieži izmanto kā produktu slaidas līnijas iegūšanai - tas palīdz organismam atbrīvoties no pārmērīga šķidruma uzkrāšanās un liekā svara. Lai organisms uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, vērtīgi uzturā lietot termiski neapstrādātus dārzeņus, kas palīdzēs iegūt stipru imūnsistēmu un aizgaiņās nogurumu un depresiju."

Rudens ir ķirbja laiks - Latvijas iedzīvotāji ķirbi pazīst jau vairākus gadsimtus, savas īpatnējās garšas un īpašību dēļ to dēvē pat par rudens dārza karali.

"Ķirbji ir ļoti veselīgi, jo tie satur samērā maz kokšķiedru, bet daudz ūdens, tādēļ tie ir saudzīgi pret gremošanas trakta orgāniem. Turklāt pateicoties ķirbī esošajiem kālija sāļiem, no organisma tiks izvadītas dažādas kaitīgas vielas, kuras dzīves laikā esam uzņēmuši. Ķirbja dzelteno krāsu nosaka karotīns, kas ir antioksidants un aizsargā organismu no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Ķirbjus uzturā var izmantot arī nevārītā veidā un dažādu diētu sastāvā, jo organisms tos viegli pārstrādā. Kaltētas ķirbju sēklas būs ne tikai veselīga, bet arī garšīga uzkoda. Tās var lietot mandeļu vietā cepot cepumus un citus konditorejas izstrādājumus," norāda uztura terapijas speciāliste Guna Rijkure.

Ķirbis ir viens no tiem dārzeņiem, kuram katra sastāvdaļa ir pilna ar vitamīniem. Ķirbja stīgas, kas novāktas ap Jāņiem, palīdz sirds un nervu slimību ārstēšanai. Ķirbju ziedus ieteicams izmantot salātos vai izkaltēt tējai, lai rudenī palīdzētu saglabāt imunitāti. Miza palīdz uzlabot matu, nagu un zobu veselību. Mīkstumu var izmantot ādas, muskuļu un locītavu masāžām, kā arī iekšķīgi aknu slimību ārstēšanai. Ķirbja mīkstumā esošais pektīns palīdz samazināt asinsspiedienu un ir urīndzenošs līdzeklis. Samaltu ķirbja mizu var lietot tāpat kā mīkstumu.

Ķirbja sēklas ieteicams lietot uzturā kā profilaktisku līdzekli onkoloģisku un asinsvadu slimību novēršanai. Ķirbja sulai piemīt daudz dziedinošu īpašību, tā pabaro šūnas, palīdz pret kaulu deformāciju, palīdz uzlabot locītavu veselību, kā arī likvidē vēdera aizcietējumus. Sula ieteicama maziem bērniem, it īpaši zobu augšanas periodā. Visi ķirbja sulā esošie elementi - varš, dzelzs, magnijs, kalcijs, kālijs, beta karotīns, fosfors, kā arī A, B,C,E, PP vitamīni ir perfekti sabalansēti, kas ir obligāts priekšnoteikums pareizai vielmaiņas procesu norisei.

Šefpavāre Ilga Joma iesaka vienkāršu recepti garšīgas un kvalitatīvas ķirbja biezzupas pagatavošanai, kura garšos pat tiem, kuri ķirbi vēl nav iecienījuši:

jāņem 1 kg ķirbja, daži kartupeļi, sīpoli, ķiploki, sāls un pipari. Sastāvdaļas jāsagriež nelielos gabaliņos un jāliek katlā sautēties uz nelielas uguns. Lai izceltu ķirbja garšas nianses vajag eksperimentēt ar garšvielām, pievienojot raudeni, rīvētu ingveru, kanēli, krustnagliņas, apelsīna vai citrona mizu.

Kad viss mīksts, jāblenderē līdz masa iegūst krēmveidīgu struktūru. Gardēžiem un cilvēkiem, kuri strādā fiziski smagu darbu ieteikums pievienot sviestu, saldo krējumu, pienu vai kausēto sieru. Šīs sastāvdaļas biezzupu padarīs ļoti sātīgu un piešķirs tai pievilcīgāku faktūru. Labākām garšas niansēm varam pievienot apgrauzdētus maizes gabalus vai zaļumus. Par ķirbja uzglabāšanu jāatceras, ka nesadalītu ķirbi vislabāk uzglabāt vēsā, sausā vietā tādā novietojumā, kā tas ir audzis dārzā.