Zīle komentētājam Ozoliņam pārmet pārdrošas interpretācijas par EP partijām  (105)

Zīle atzīmē, ka varētu pieņemt, ka Latvijā pazīstamais žurnālists Ozoliņš nezinātu, ka pastāv EP mājas lapa. Vai Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapa, kurā līdz ar kandidātu sarakstiem EP vēlēšanām ir publicētas kandidējošo partiju, ieskaitot Nacionālas apvienības (NA), programmas. "Vai, ka vispār pastāv internets un kompānija „Google" ar visiem tās meklēšanas produktiem. Taču, diezin vai tā ir. Aivars Ozoliņš noteikti zina par to esamību. Tāpat kā to, ka absolūtais vairums Latvijas cilvēku neinteresējas par starptautisko un Eiropas politiku. Viņiem pietiek jau ar "savējiem" politiķiem tepat uz vietas. Un tāpēc, lai vienus "vietējos" politiķus  pirms vēlēšanām padarītu melnus (brūnus?), bet citus baltus, noder arī melīgas vai puspatiesas interpretācijas un salīdzinājumi ar Eiropas politiku. Tā sakot, krāsvielai," norāda Zīle.

Savā portālā „Delfi" publicētajā rakstā „Labējie nacionālisti Putins un Hitlers",  Ozoliņš, pieminot virkni Eiropas partiju, apzināti savelk kopā tās ar NA. Sak, visi galējie nacionālpolitiķi ir populisti un Vladimira Putina draugi. Kuras partijas tad Ozoliņš piemin kontekstā ar NA? Lūk citētās: Slovāku Nacionālā partija, bulgāru „Attaka", Ungārijas „Jobbik", Francijas Nacionālā fronte, Itālijas „Ziemeļu līga", Holandes Brīvības partija, Austrijas FPO, partija „Flāmu Interese", Zviedrijas Demokrātu partija (SD). Pat Grieķijas profašistiskā „Zelta rītausma"!

"Tad patiesība ir sekojoša: visas šīs partijas, ja vispār ir pārstāvētas EP, ir pie EP politiskajām grupām nepiederošas (mēs EP žargonā dažreiz sakām - „nepieskaitāmie"), kurām pievienosies arī Tatjana Ždanoka, ja Eiropas Zaļie viņu izslēgs. Vai arī runa ir par SNP un „Ziemeļu līgu", kas kopā ar „impīčoto" Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu veido nelielu labējo grupu. Un nevienai no šīm partijām vai Eiropas politiskajām grupām nav nekāda sakara ar NA," norāda Zīle.

Viņš atzīmē, ka NA Eiropā pieder pie Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, kurā ietilpst gan premjera Deivida Kamerona vadītie britu Konservatīvie, gan poļu bijušā prezidenta Leha Kačinska (kurš gāja bojā Smoļenskas aviokatastrofā un nekādi nebija uzskatāms par draudzīgi noskaņotu Putinam) partija, gan čehu Pilsoniski Demokrātiskā savienība (ODS), gan Ungārijas 90. gadu liberālo reformu veicējs tā laika Viktora Orbana valdības finanšu ministrs Lajošs Bokrošs, kurš tagad ir kaismīgs Orbana politikas noliedzējs šodienas Ungārijā. 

"Taču interesantākais ir tas, ka raksta ievadā visvairāk aprakstītais Orbans, kurš nedemokrātiski valda Ungārijā un ir draugs Putinam, īstenībā ir arī draugs Dombrovskim. Tam, kurš Valdis. Kāpēc? Tāpēc, ka Orbana vadītā „Fidesz" partija ar saviem 14 Eiropas Parlamenta deputātiem ir ietekmīga Eiropas Tautas partijas locekle, kurā ir arī „Vienotība" (un nebija dzirdēts, ka Valdis Dombrovskis, kandidējot uz Eiropas Komisijas prezidenta vietu, būtu pieprasījis ETP krasi norobežoties no „Fidesz")," atzīmē Zīle.

Viņš norāda, ka „Fidesz" līderis EP Jozefs Szajers ir Eiropas Tautas partijas pirmajā rindā sēdošais "īkšķotājs", tas ir persona, kas rāda, kā balsot visai ETP grupai un, protams, arī „Vienotības" deputātiem. Un viņu disciplīna ir pietiekami stingra.

"Atceramies, piemēram, 2011. gada marta balsojumu par preses brīvību Ungārijā vai 2012. gada februāra balsojumu par „Fidesz" pieņemtās jaunās Ungārijas konstitūcijas un tiesu reformas nosodīšanu. Neskatoties uz EP vairākuma nosodošo attieksmi pret Ungārijā notiekošo, Eiropas Tautas partija savu "čomu" Orbanu aizstāvēja līdz pēdējam," norāda EP deputāts.

"Tā lūk. Bet patiesība šajā rakstā Aivaram Ozoliņam šķiet nebija galvenais. Galvenais bija "krāsot". Un nevis tāpēc, ka Lieldienas, bet tāpēc, ka vēlēšanas tuvojas," rezumē Zīle.