Mārupes novadā no ekoloģiskajām katastrofām mācība nav gūta, uzskata Tavars  (3)

Piesārņojums grāvī bija izplatījies 300 - 400 metru garumā, un aizņēma aptuveni 1 200 kvadrātmetrus. Ir  identificēts arī iespējamais piesārņojuma avots - autoserviss, kas atrodas uzņēmuma SIA „Kreiss" teritorijā.

Mārupes domes deputāts Edgars Jansons (Latvijas Zaļā partija) aizvadītās nedēļas nogalē, saņemot informāciju par radušos piesārņojumu, ir centies iegūt Mārupes novada Domes priekšsēdētāja Mārtiņa Bojāra viedokli. Tomēr ne no novada domes vadītāja, ne Attīstības komitejas, ne Vides un komunālo jautājumu komitejas skaidra atbilde  ar radušās situācijas skaidrojumu nav saņemta. Arī ārkārtas domes sēde, kā tas šādos gadījumos būtu likumsakarīgi, nav bijusi sasaukta. Pieļauju iespēju, ka augstākminētajai M.Bojāra  un atbildīgo komiteju pasivitātei ir zināma saistība ar domes vadītāja sadarbību ar SIA „Kreiss" priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, kad pie minētā uzņēmuma teritorijas bija izvietots pašreizējā novada vadītāja partijas reklāmas plakāts.

11.aprīlī notikusī naftas produktu nesankcionētā novadīšanu meliorācijas grāvī nav pirmais ļaunprātīgas vides piesārņošanas gadījums Mārupes novadā, kas publiski izskanējis medijos un būtiski satraucis vides draugus un sabiedrību.

2011. gada jūlijā Mārupē notika viena no pēdējo gadu lielākajām ekoloģiskajām katastrofām. Toreiz ķīmisko vielu noliktavas ugunsgrēka un ugunsnelaimes novēršanas darbu laikā lietus ūdeņu kolektorā ieplūda dažādas ķīmiskās vielas, kas tālāk nonāca grāvī, tad Mārupītē un Māras dīķī, iznīcinot zivis, pīles un citu dzīvo radību ūdenī, piesārņojuma riskam pakļaujot gruntsūdeņus un radot draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Pēc notikušās ekoloģiskās nelaimes Mārupes domes vadība vien sūkstījās par sabiedrībā pārlieku sacelto un nepamatoto ažiotāžu, noliedzot jebkādu iespējamo Mārupes novada domes atbildību šajā situācijā. Pateicoties dabas unikālajām pašattīrīšanas spējām, Mārupītes ekoloģiskā sistēma normatīvi tīra ūdens kvalitāti sasniedza jau pēc gada. Bet vai ir pieļaujami, ka visas cilvēka darbības un bezdarbības sekas jārisina, paļaujoties uz vides ekosistēmas kapacitāti?

Tā vien šķiet, ka no iepriekšējiem precedentiem mācība nav gūta, un Mārupes novada atbildīgās personālijas joprojām neapzinās vides kvalitātes prioritāro nozīmi dzīves telpas un novada ilgtspējīgas attīstības kontekstā, neskatoties uz to, ka vides aspektus iekļāvuši pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos.

Piemēram, Mārupes novada attīstības programmā 2013.-2015. gadam ir minēts, ka attīstības plānošanas dokumenta izstrādes laikā veiktā iedzīvotāju aptauja norāda uz nozīmīgām vides piesārņojuma problēmām -„pašreiz pakalpojuma pārklājums novadā kopumā ir nepietiekams un nenodrošina  efektīvu ūdens resursu izmantošanu un vides piesārņojuma samazinājumu, jo centralizētas ūdensapgādes pakalpojuma pārklājums ir nepietiekams un kanalizācijas notekūdeņi daudzviet tiek novadīti grāvjos un atklātās ūdenstilpnēs", savukārt Jaunmārupes iedzīvotājiem  „būtisks jautājums ir lauksaimniecības uzņēmumu radīto smaku ierobežošana".

Ja jau Mārupes novads savā attīstības vīzijā pozicionē sevi kā „labu vietu, kur aizmirst ikdienas steigu un ļaut dvēselei lidot, baudot dabu un aktīvi atpūšoties" , kā vienu no stratēģiskajiem mērķiem izvirzot sakoptas vides nosacījumu, tad Latvijas Zaļā partija aicina šos zaļos mērķus ietērpt ne tikai novada stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu skaistos formulējumos, bet arī darbos.

Lai izvairītos no turpmākajām vides ekoloģiskajām katastrofām un klaji nekaunīgiem vides piesārņošanas gadījumiem, Tavars aicina Mārupes novada domes vadību būt atbildīgiem pret pašu izvirzītajiem novada attīstības mērķiem un informēt sabiedrību par realizētajiem pasākumiem nesankcionēta vides piesārņojuma, vides draudu apzināšanā, mazināšanā un prevencijā laika periodā kopš 2011. gada ekoloģiskās katastrofas, ko izraisīja ķīmisko vielu noliktavas ugunsgrēks un tā novēršanas darbi.

Gadījumā, ja Mārupes novada dome arī turpmāk norobežosies no vides problēmām savas pašvaldības teritorijā, tad LZP būs spiesta aicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izvērtēt domes vadības atbildību šajos un citos līdzīgos vides aizsardzības pasākumu neievērošanas gadījumos.