Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā "As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short" skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību.
2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru.
Tomēr situācija neattīstījās atbilstoši Medvedeva prognozēm. Kopš viņš izteica savu pareģojumu, neviena no pasaules 5000 vērtīgākajām kompānijām nav piedzīvojusi lielāku vērtības kritumu un zaudējumus kā Gazprom. Valsts uzņēmums strauji zaudējis savu vērtību, kopš tas sācis finansēt visas Putina ambīcijas, sākot no projektiem Sibīrijā un līdz pat Soču olimpiskajām spēlēm.
Kā norādījis Īans Hāgs, kompānijas Firebird Management LLC partneris (kurš pārvalda vairāk kā 1,3 miljardus vērtus aktīvus, tajā skaitā arī Krievijas biržās), Gazprom ir čempions pats savas vērtības iznīcināšanā. Turklāt tas, ka uzņēmums nav spējis sasniegt savus mērķus, nav paša uzņēmuma izgāšanās, bet gan visas Krievijas neveiksme. Krievijā nav radīta vide, kurā uzņēmumi, kas pieder valstij, varētu veiksmīgi darboties.
Zaudējumus un uzņēmuma vērtības kritumu Gazprom cenšas attaisnot - taču neveiksmīgi. Sergejs Kuprijanovs, Gazprom pārstāvis Maskavā norāda, ka 2007. gadā izteiktās prognozes par uzņēmuma vērtības pieaugumu ir izrautas no konteksta. Uzņēmums esot prognozējis savas vērtības pieaugumu pie nosacījuma, ka turpinātos straujš naftas cenu kāpums. Tāpat viņš norādīja, ka sankcijas, ko ASV un ES vērsušas pret Krieviju, ir veicinājušas Gazprom akciju cenu kritumu.
Tomēr Medvedevs savā intervijā Maskavā 2007. gada 6. aprīlī, izsakot prognozes par Gazprom straujo izaugsmi un to, ka uzņēmuma vērtība sasniegs vienu triljonu dolāru, neminēja, ka prognozes būtu saistītas ar naftas cenu pieaugumu. Jāatzīmē, ka dabas gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai.
Pat ja atskatāmies uz naftas cenām laikā, kad tika izteiktas prognozes par Gazprom attīstību, līdz mūsdienām tās ir būtiski pieaugušas. Dienu pirms Medvedeva intervijas 2007. gadā naftas cena Londonas biržā bija 68,24 dolāri, bet šodien tā pārsniedz 100 dolārus par barelu.
Pēdējo septiņu gadu laikā Krievijas Micex Index (INDEXCF) ir samazinājies par 19%. Pēc Putina lēmuma anektēt Krimu arī vairums citu indeksu, kas raksturo Krievijas ekonomisko situāciju un attīstības perspektīvas, piedzīvoja būtisku kritumu.
Pasaules Banka ir izteikusi prognozes, ka Krievijas ekonomika tuvākajā laikā nonāks recesijā. Arī aizvadītajā gadā Krievijas ekonomika piedzīvoja lēnāko izaugsmi pēdējos četros gados, kas sasniedza vien 1,3% IKP pieaugumu.
Putins, kurš Padomju Savienības sabrukumu ir nodēvējis par lielāko ģeopolitisko katastrofu 20. gadsimtā, kopš nākšanas pie varas ir būtiski palielinājis valsts lomu Krievijas ekonomikā. Un to tālāk izmanto savu mērķu sasniegšanai. Valsts loma ekonomikā bieži ir palielināta, izmantojot spēka metodes. 2004. gadā valstij piederošā naftas kopānija Rosneft pārņēma privātu uzņēmumu Yukos Oil Co, kas tajā laikā bija lielākais naftas ražotājs Krievijā. Jāatgādina, ka tas notika vienlaicīgi ar Mihaila Hodorkovska apcietināšanu, kurš bija Yukos Oil Co dibinātājs.
Krievija šodien līdzīgi rīkojas daudzās nozarēs. Piemēram, Gazprom ļoti aktīvi piedalās gan Krievijas valdības ārpolitikā, gan sociālajos projektos. Tādējādi Krievija pārceļ finansiālo slogu no valsts budžeta uz Krievijas uzņēmumu pleciem.
Gazprom peļņa, ko aprēķina pēc Krievijas standartiem, aizvadītā gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājusies par 9%, sasniedzot 13 miljardus ASV dolāru. Gazprom vēl nav uzrādījis aizvadītā gada kopējo peļņu.
Gazprom arī piešķīra 3 miljardus Soču olimpisko spēļu organizēšanai, vēl vairākus miljardus jaunu gāzes tranzīta ceļu attīstīšanai, lai, apejot Ukrainu, varētu sasniegt Eiropas tirgu. Tāpat valdība ir iesaldējusi gāzes cenas Krievijas iekšējā tirgū un palielinājusi uzņēmumam nodokļus. Tajā pašā laikā, pieaugot krīzei Ukrainā, būtiski ir audzis jeb uzpūsts Ukrainas parāds par gāzi.
Tas viss apliecina, ka Gazprom netiek pārvaldīts kā uzņēmums, kura mērķis ir ekonomiski veiksmīga darbība un peļņas gūšana. Uzņēmuma mērķis ir akcionāru politikas īstenošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!